Uz Dienvidkurzemes novada sliekšņa

Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma Latvijas kartē iezīmēs jau redzētas aprises, proti, apvienojot līdzšinējos Aizputes, Vaiņodes, Priekules, Grobiņas, Nīcas, Rucavas, Durbes un Pāvilostas  novadus,  taps bijušajam Liepājas rajonam pietuvināta administratīvā sistēma jeb Dienvidkurzemes novads.
Jau pirms gada “Kursas Laiks” aptaujāja novadu pašvaldību pārstāvjus, lūdzot izteikt savas prognozes gaidāmajai administratīvi teritoriālajai reformai, kas tolaik vēl nebija guvusi skaidras aprises. Tad lielākā daļa atzina, ka ir pārāk daudz nezināmo un neskaidrību par gaidāmajām izmaiņām. Tobrīd vēl nebija zināms, cik lieli novadi tiks veidoti un kuras pašvaldības tiks apvienotas.  Nu, kad ir skaidrs, ka reforma notiks un tās rezultātā taps Dienvidkurzemes novads, “Kursas Laiks” aicināja vietējo pašvaldību vadītājus izteikt savas prognozes par gaidāmajām pārmaiņām.

Neuzkāpt uz grābekļa
Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics, kurš iepriekš izteicās, ka lēmumam par nepieciešamību veikt reformu būtu jābūt iedzīvotāju pārziņā, nu atzīst: “Likums ir pieņemts, un tas ir jāpilda, neko darīt nevar.”  Par ieguvumiem un zaudējumiem vēl aizvien spriest esot grūti, jo tas, pēc O. Petrēvica teiktā, galvenokārt būs atkarīgs no cilvēkiem, kuri tiks ievēlēti jaunā novada pārvaldībā un pārstāvēs iedzīvotāju intereses.
“Novads kā tāds var iegūt maz,” domā Durbes novada priekšsēdētājs. Viņš uzsver savu vairakkārt pausto pārliecību – svarīgi, lai reformas rezultātā zaudētāju lomā nebūtu vietējie iedzīvotāji: “Ja sākuma periodā izdotos saglabāt to, ka cilvēki neko nezaudē, tad jau būtu labi. Iedzīvotājiem nevajadzētu sajust, ka tāda reforma ir.” Svarīgi, lai novadu iedzīvotājiem arvien būtu pieejami pakalpojumi, kas viņiem bijuši nodrošināti līdz šim.
O. Petrēvics pauž pārliecību, ka līdz šim nodrošināto pamatfunkciju ziņā nekāda uzlabojuma nebūs: “Veselības aprūpei vairāk nebūs nekas, ugunsdzēsēji ātrāk neatbrauks, ātrā palīdzība ātrāk neatbrauks, skolas tuvāk bērniem nepārnesīs. Kultūras nami, bibliotēkas – kā ir, tā būs droši vien. Kā tas tiks pārvaldīts – tas ir cits jautājums.”
Durbes novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka nespēj saskatīt reālu uzlabojumu finanšu piesaistes un infrastruktūras ziņā. Vietējā mērogā, cik tas bijis iespējams, pašvaldības jau līdz šim veikušas nozīmīgus ieguldījumus konkrētā novada attīstībā. Arī ietaupījumus, ko VARAM paredz iegūt tieši pārvaldības jomā, O. Petrēvics nesaredz, jo atzīst, ka vēlamo optimizāciju būtu iespējams veikt arī katra līdzšinējā novada ietvaros, tādējādi garantējot izdevumu samazinājumu.
O. Petrēvics paredz, ka pārmaiņas noteikti skars sociālo jomu, jo katra pašvaldība līdz šim patstāvīgi lēmusi par piešķirtajiem līdzekļiem un to izdali konkrētajā novadā. Labi būtu, ja kopīgiem spēkiem izdotos panākt labākus nosacījumus vai vismaz vienošanos par kopīgu minimālā iztikas līmeņa noteikšanu un naudas pabalsta piešķiršanu.
Durbes novada domes priekšsēdētājs vērtē, ka iegūt reformas rezultātā varētu komunālā sfēra tādā gadījumā, ja vairāku komunālo uzņēmumu vietā darbotos viens spēcīgs uzņēmums, kas spētu nodrošināt visas nepieciešamās funkcijas. Šobrīd daļai pašvaldību konkrētu saimniecisko darbu veikšanai jāņem ārpakalpojums, kas, pēc O. Petrēvica domām, noteikti sadārdzina kopējās izmaksas.
Lai jaunais Dienvidkurzemes novads varētu veiksmīgi darboties un funkcionēt, būtu nepieciešams iepazīties ar to pašvaldību darbības modeli, kuras līdzīgā sistēmā darbojas jau kopš 2009. gada. Te O. Petrēvics min Gulbenes, Rēzeknes pašvaldības. “Tiem, kuri veidos jauno struktūru, būtu ieteicams aizbraukt un apskatīties, lai nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem, nepieļautu tās pašas kļūdas. Tur jau ir iepazītas labās un sliktās lietas, ko nevajadzētu atkārtot šeit,” nostāju pauž O. Petrēvics. Viņš uzskata, ka esošajā situācijā nav vērts sūkstīties par to, kas noticis. Svarīgi – domāt labāko risinājumu, kā veidot jaunā novada pārvaldību.

Pētīs katru jomu

Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska spriež, ka dažās jomās pēc reformas varētu būt iespēja spēkus apvienot zinošiem speciālistiem, kuri tur­pmāk varētu gādāt par iedzīvotāju vajadzībām. V. Jablonska gan atzīst, ka speciālistu skaits arvien  daļā nozaru nav pietiekams, tādēļ būs būtiski tos rast un mobilizēt viņu spēkus.
“Esam sadalījuši jomas, par kurām katram novada vadītājam ar saviem cilvēkiem jāveic izpēte – tad varēsim vairāk pateikt, kurās sfērās varētu veidot vienotu komandu un pārvaldi,” teic V. Jablonska. Viņa pieļauj, ka izglītības joma iegūtu, ja būtu vienota pārraudzība, jo šobrīd ne visiem novadiem ir sava izglītības vadība. “Pa dažādām jomām varētu atrast dažādus plusiņus.”
Priekules pašvaldības vadītāja atklāj, ka viņas uzdevums ir izzināt situāciju sociālajā jomā, bāriņtiesu jautājumā un kapitālsabiedrībās. “Saukšu vadītājus kopā, un mēģināsim likt uz papīra kopā, kas mums ir un kas nav.” Svarīgi, pēc V. Jablonskas teiktā, atrast veiksmīgāko darbības modeli katrā jomā jaunā novada ietvaros. Katram no līdzšinējiem astoņiem novadiem pieredze ir citāda, tādēļ būtiski apzināt visus piemērus, lai no tiem izkristalizētos perspektīvākais nākotnes darbam. “Tā, lai ir ieguvums – nevis valstiski, bet cilvēciski.”
V. Jablonska lielas iespējas pēc reformas īstenošanas piesaistīt lielāku finansējumu un startēt apjomīgākos projektos  nesaredz. Jo skaidrs, ka daudz ieguldījumu infrastruktūras uzlabošanā un atjaunošanā ieguldīts līdz šim, tādēļ saprast, kas būs tie projekti, kur jaunajam Dienvidkurzemes novadam būs iespēja startēt, šobrīd vēl grūti. Jāizpēta esošā situācija un jāapzina aktuālās nepieciešamības, uzskata V. Jablonska.
“Arī visi kopā mēs nemaz tik lieli neesam. Ja valstiski sakārtotu ceļus, tad tā bēda nebūtu tik liela. Katrā novadā jau centušies sakārtot ūdenssaimniecību, kanalizāciju, elektroapgādi – visas infrastruktūras lietas.”

Neredz, ko iegūs un ietaupīs
Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons uzskata, ka reforma tiek īstenota, pārmaiņas veicot vēl pirms konkrētu problēmu apzināšanas. “Pirms reformas bija jāsāk spriest – ko iegūs un ko zaudēs. Šobrīd vēl nav skaidrs, ko novadi iegūs un ko zaudēs, ja tā godīgi,” savu nostāju pauž U. Kristapsons.
Viņš atzīst, ka neskaidrību par reformas norisi un to, kā tā ietekmēs līdzšinējo novadu un to iedzīvotāju ikdienu, vēl aizvien ir daudz. “Reformu varbūt arī vajag. Bet jāsaprot, ko ciemu un pilsētu cilvēkiem teikt. Parasti, ja kaut ko reformē, tad lai būtu labāk – lai kaut ko ietaupītu, iegūtu. Mēs neredzam – ne, ko ietaupīs, ne, ko iegūs,” skaidro U. Kristapsons.
Arī Pāvilostas pašvaldības vadītājs apliecina, ka reformai būtu jābūt vērstai uz uzlabojumiem, uz to, lai iedzīvotāji dzīvotu labāk, taču līdz šim reāli piemēri, kas reformas rezultātā uzlabosies, no ministrijas puses nav minēti. “Neviens neko nav pateicis – kas būs labāk. Tas, ko viņi min, ka pašvaldības kādas funkcijas neizpilda, tad – konkrēti, kur, kas, ko neizpilda. Tad tur ir steidzami jāreformē,” savu nostāju pauž vadītājs.
U. Kristapsons pieļauj, ka reforma ir valstiski izdevīga tieši no pārvaldības viedokļa, jo skaidrs, ka vieglāk pārraudzīt iecerētās 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. “Toni noteikti partijas noteiks. Kā augšā noteiks, tā darīs te. Es tā to apmēram redzu. Uzskatu – tāda varas sagrābšana,” skeptiski uz iespējamo pārvaldības modeli skatās U. Kristapsons.
Viņš apliecina, ka arī Pāvilostas novads, cik tas bijis iespējams, centies ieguldīt novada infrastruktūrā un daudzas lietas atjaunot, tai skaitā ceļus, kas allaž bijuši katra novada prioritāte. Tādējādi spriest, kurās sfērās un jomās turpmāk varētu sagaidīt straujāku attīstību vai pat zīmīgus uzlabojumus, neņemas. “Man liekas, ka vadība jeb vara no iedzīvotājiem attālināsies vēl vairāk. Man žēl cilvēku, bet gan jau, ka uz vietas kāds vietvaldis, izpilddirektors jeb pārvaldnieks te paliks, kurš dzīvi risinās,” par novadu turpmāko ikdienu izsakās U. Kristapsons.

Atdzīvināt vienojošo
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols skaidro, ka reformas sakarā cenšas meklēt pozitīvos aspektus un iespējas. Viņš uzskata, ka visiem novadiem kopā izdosies noturēt un spilgtināt šīs puses zīmīgās tradīcijas un ikdienas notikumus, kas jau izsenis iesakņojušies kultūras dzīvē. Iegūt varētu, piemēram, izglītības, sporta joma, kuru pārstāvjiem būtu iespējams biežāk tikties, kopīgiem spēkiem rīkot mācību olimpiādes, dažāda veida sporta sacensības.
Kā norāda Grobiņas pašvaldības vadītājs – nodrošināt, lai līdzšinējie astoņi novadi nezaudētu sev raksturīgās iezīmes, būs viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ar ko būs jātiek galā. A. Priedols vēlas domāt, ka kopējiem spēkiem novadi varēs paveikt vēl vairāk: “Tādas cerības ir, ka būsim spēcīgāki. Ja gadās kāda ķeza, tad visiem kopā jau to ir iespējams ātrāk likvidēt.”
A. Priedols spriež,  ka sākotnēji iedzīvotājiem varētu būt grūti aprast ar attālinātu pakalpojumu saņemšanu, kas noteikti kļūtu aktuālāka lielā novada ietvaros. “Cilvēki vienmēr grib tikt uzklausīti, to būs sarežģītāk noorganizēt. Deputātiem noteikti būs jābraukā,” pieļauj Grobiņas novada domes priekšsēdētājs. Jebkuras negatīvās iezīmes un izpausmes, ko reforma varētu nest, ir jāspēj laikus fiksēt un pie tām strādāt, lai vērstu par labu. A. Priedols pievienojas, ka reformai būtu jānorit tik gludi un veiksmīgi, ka iedzīvotāji to nejustu.
Grobiņas pašvaldības vadītājam šķiet, ka Dienvidkurzemes novada modelis ļaus atminēties Liepājas rajona laiku: “Mēs bijām pieraduši – takas citam pie cita bija iemītas. Bija spēcīga pašdarbība, viss notika. To labo būtu jāatceras un jāatdzīvina.”
Jau izskanējis, ka Grobiņa varētu kļūt par topošā Dienvidkurzemes novada centru, par ko A. Priedols izsakās: “Tas, protams, ir liels gods un atbildība.” Viņš apliecina, ka šai gadījumā svarīgi būtu sakārtot ceļu jautājumu, lai uz Grobiņu ērti varētu nokļūt jebkurš iedzīvotājs. “Pēdējais rajona izpilddirektors Indulis Ozoliņš dzīvo Grobiņā, es viņam padomu prasu ik dienu.” Tā kā šobrīd I. Ozoliņš ir Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas tīkla plānotājs, viņa padoms, lai nodrošinātu veiksmīgu transporta plūsmu, būs ļoti nozīmīgs arī tur­pmāk.

Novadu laikā – lielākas iespējas
“Kad bija rajona laiks, Vaiņode tika ļoti maz pie teikšanas un kādiem līdzekļiem, fondiem. Nebija iespējams tos dabūt – rajons bija pie dalīšanas, un tas notika pēc balsu vairākuma. Tur bija Grobiņa, Aizpute, Priekule. Mazajiem pagastiem netika diži nekādas iespējas – skolu renovācijas sākās ar viņiem. Kad mums bija iespēja tikt un īstenot ieceres, projektu naudas bija beigušās, līdz ar to mums būvniecības darbi gāja garām. Tāpat arī ar ceļu būvi – priekš mums pietrūka,” pārdomās dalās Vaiņode novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. 2009. gadā Vaiņodes novads izveidojās, apvienojot Vaiņodes un Embūtes pagastus. “Kad sākās atsevišķo novadu laiks, tad sākās iespēja katram pašam piedalīties projektu konkursos. Sākumā jau teica, ka mazās pašvaldības neko nevarēs un neko nedabūs, bet mēs tieši novadu laikā esam dabūjuši piesaistīt ļoti daudz projektu naudas, tostarp no Eiropas fondiem. Meklējām iespējas, kur varam piedalīties, lai varētu dabūt finansējumu. Ļoti daudz lietu esam sakārtojuši tieši šajā laikā, kad esam atsevišķs novads,” uzsver V. Jansons.
Viņš piebilst, ka rajona laikā tika likvidēta vilciena līnija Vaiņode-Liepāja, bet novada laikā slēgta internātskola. “Abos gadījumos tā bija valsts līmeņa politika. Mums kā pašvaldībai vienkārši nebija tāda finansējuma, lai skolu uzturētu.”
V. Jansons norāda, ka tagad pēc prognozēm un līdz šim zināmās informācijas esot sajūta, ka Dienvidkurzemes novads būs tieši tas pats, kas Liepājas rajons. “Ja vēl klāt novadā būtu Liepājas pilsēta, tad es vispār teiktu, ka citiem nav nekādu izredžu un perspektīvu. Jācer, ka jaunā novada vēlēšanās vismaz viens deputāts tiks arī no katra mazā novada, jo no lielākajiem novadiem varētu būt lielāka pārstāvniecība. Ja skatīsies novada lielumu pēc iedzīvotāju skaita, tad būs līdzīgi kā Liepājas rajona laikā, kad lielākās pašvaldības izlēma un mazākie varēja pat nepīkstēt. Lielākās bailes ir no tā, ka no atsevišķām pašvaldībām var neievēlēt nevienu pārstāvi,” pauž Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs.
“Es negribu tos laikus, kad mēs neko nevarējām dabūt un pasākt. Katrs novads tagad varēja parādīt sevi un rīkoties brīvāk.”

Lai cilvēks būtu laimīgs

Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits, daloties pārdomās par divām iepriekš piedzīvotajām administratīvi teritoriālajām reformām, norāda, ka jebkurā gadījumā dzīvi pašvaldībās noteikuši trīs faktori: darbs, ceļi un mājokļu iespējas.
“1994. gadā, kad sāka veidoties pagasti, likvidējoties kolhoziem, sovhoziem un paju sabiedrībām, cilvēki meklēja darbu. Iespēju bija ļoti maz. Cilvēki devās uz turieni, kur šīs iespējas bija.”
J. Veits norāda, ka kādreiz Rucavas pagastā vien bijuši 2200 iedzīvotāji. 2009. gadā, apvienojoties Rucavas un Dunikas pagastam, izveidoja vienu – Rucavas novadu. Pašreizējā situācija ir tāda, ka novadā dzīvo 1600 iedzīvotāji. “Viens pagasts iedzīvotāju skaita ziņā gadu gaitā ir pazudis,” secina J. Veits.
Viņš novērojis, ka, izveidojoties novadiem, sākusies iedzīvotāju sašķelšanās – uzskatījuši, ka par vienu pagastu domā vairāk nekā par otru, īpaši norādot, ka vairāk tiek ieguldīts vietās, kas ir tuvāk pašvaldības centram.
“Jaunajā administratīvi teritoriālajā veidojumā, domāju, vecais mehānisms, kas strādāja līdz šim, būs izpostīts, bet jaunais vēl nav zināms. Nāksim līdzšinējo astoņu novadu pašvaldības kopā, vērtēsim, kā viss varētu izskatīties. Lēnām taustāmies, bet vadlīnijas no ministriju puses vēl nav iedotas,” stāsta J. Veits, kurš pauž, ka jaunā novada veidošana ir līdzīga kolhoza veidošanai – it kā sadzen visus kopā ar saviem darba instrumentiem un ražošanas līdzekļiem.
“Dzīve jau pēc reformas neapstāsies. Jāsaprot, kāds būs mehānisms, pēc kāda principa tiks pašvaldībām līdzekļi, taču vienlaikus jāpiebilst, ka daudz kas vēl nav sakārtots. Savukārt cilvēkiem jau būtu vienalga, kas vada pašvaldību, ja viņš jūtas laimīgs,” teic J. Veits.

Bija ražīgāka komunikācija
“Rajona laikā lielākais pluss bija tas, ka mēs – visu novadu pašvaldību pārstāvji – satikāmies, sadarbojāmies, viens otram varējām palīdzēt. Komunikācija bija ražīgāka,” salīdzina Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis. Viņa vadītais novads sastāv no Aizputes, Lažas, Kazdangas, Cīravas un Kalvenes pagastiem.
“Pēc tam, kad rajons likvidējās, izveidojās astoņas atsevišķas pašvaldības, mums vairs nebija nepieciešamības satikties un kopā kaut ko darīt. Vienīgi tad tikāmies, kad vajadzēja kārtot civilās aizsardzības jautājumus.”
Kopš ir zināms, ka novada centrs būs Grobiņā, pašvaldību vadītājiem savā starpā sanāk vairāk komunicēt un aptvert, kas tagad notiek citās bijušā rajona vietās, novērojis J.Grasmanis.
“Rajona laikā bija lielāka virsvadība sociālajā, sporta un kultūras jomā. Bija lielāka organizētība, sadarbība. Kad izveidojās novadi, katrs kaut ko rīkoja iekšienē, sagrāva iepriekš iedibinātās Liepājas rajona tradīcijas – katrs kā mācēja, tā arī darīja. Man patika, ka bija kultūras nodaļa, kas turēja roku uz pulsa, braukāja pa pagastu kultūras iestādēm, deva padomus, rīkoja apmācības, koordinēja pasākumus. Redzēsim, kas notiks, bet cerēsim, ka kaut ko no visa labā paņemsim un slikto pieredzi atmetīsim,” tā J. Grasmanis.

Lai sadzird iedzīvotājus 
“Rajona laiki, 2009.gada pašvaldību reforma un nupat pieņemtais likums par pašvaldību administratīvo reformu ir nesalīdzināmas lietas. Līdz 2009. gadam Liepājas rajona padomei un pašvaldībām bija katram savas  funkcijas, uzdevumi, mērķi – vistuvāk iedzīvotājam, protams, bija attiecīgā pagasta padome vai pilsētas dome,” saka Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Nīcas novads sastāv no Nīcas un Otanķu pagastiem.
“Gan 2009. gada pašvaldību reformas, gan šovasar Saeimā pieņemtā “Administratīvi teritoriālās reformas likuma” mērķis ir nostiprināt politisko partiju varu un ietekmi ar viņām vien zināmu mērķi. Jo grozīt “Vēlēšanu likumu”, izslēdzot no tā normu par vēlētāju apvienību līdzdalību pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 iedzīvotājiem, būtu Latvijas Republikas Satversmes 1. panta pārkāpums. Līdzšinējo vēlēšanu rezultātu analīze ļauj secināt, ka pašvaldībās, kurās vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus iesniedza arī vēlētāju apvienības, vēlētāju aktivitāte ir krietni augstāka nekā pašvaldībās tikai ar politisko partiju deputātu kandidātu sarakstiem. Kā vairakkārt uzsvērusi Latvijas Pašvaldību savienība, ne 2009. gada reformai, ne pēdējam likumam par pašvaldību reformu nav nedz ekonomiskā, nedz tiesiskā izvērtējuma,” norāda Nīcas novada domes priekšsēdētājs.
“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas solījums līdz augusta beigām izstrādāt jauno novadu pārvaldības modeļa rokasgrāmatu palicis solījuma līmenī, kaut jaunveidojamā Dienvidkurzemes novada pašvaldības ir gatavas izstrādāt labāko modeli, lai iedzīvotāju vajadzības pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām tiktu sadzirdētas,” uzsver A. Petermanis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
#SIF_MAF2020

Pievieno komentāru

Projektu raksti