Reģistrēts Dienvidkurzemes novada ģerbonis

Reģistrēts Dienvidkurzemes novada ģerbonis, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Līdz ar Dienvidkurzemes novada izveidošanu pēc novadu reformas tam kā jaunam subjektam Latvijas kartē bija nepieciešams izstrādāt jaunu ģerboni, vēsta LETA.

Dienvidkurzemes novada ģerbonis ir dalīts ar smaili pret kreisajiem sāniem, vienu daļu krāsojot sudraba, bet otru – sarkanā krāsā. Sudraba smailē izvietota sarkana pretēji pagriezta lauva.

Pašvaldībā iepriekš skaidroja, ka pirms administratīvi teritoriālās reformas katram no bijušajiem astoņiem novadiem, kas apvienoti Dienvidkurzemes novadā, bija savs ģerbonis. Ja novads ir izveidots pilnīgi no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti bija jāveido jauns ģerbonis. Šis nosacījums vistiešāk attiecās uz Dienvidkurzemes novadu (otrs šāds Latvijā ir Augšdaugavas novads).

Kamēr jaunais ģerbonis nebija izstrādāts, pašvaldība uz laiku saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts ģerboņi” veidlapām un citām vajadzībām izmantoja mazo valsts ģerboni.

Dienvidkurzemes novada vienotā ģerboņa izveidošana tika uzticēta māksliniekiem Ilzei Lībietei un Jurim Ivanovam, kas jau iepriekš izstrādājuši 114 bijušo novadu, pilsētu un pagastu ģerboņus, kā arī dzimtu un juridisku personu ģerboņus.

Dienvidkurzemes novada ģerboņa izstrāde ilga deviņus mēnešus, šajā laikā notika gan konsultācijas ar vēstures un heraldikas speciālistiem, kā arī notika vietējās sabiedrības iesaiste, aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli par novada vērtībām un simboliem, ko izmantot ģerboņa izstrādē.

Lai labāk izprastu ģerboņu rašanās pirmsākumus, vēsturi un attīstību, ģerboņa izstrādei veltītajai darba grupai bija tikšanās un saruna ar vēsturniekiem. Ģerboņa izstrādes laikā ir notikušas arī vairākkārtējas diskusijas ar domes deputātiem, kas arī izteikuši savu viedokli, redzējumu un ieteikumus.

Ģerboņa idejas pamatā ir Dienvidkurzemes nozīmīgā loma Latvijas valsts vēsturē. Heraldikas komisijas locekļi atzina, ka ģerbonis ir korekts, lakonisks un vienlaikus tas simbolizē gan vēsturiskus notikumus kā Latvijā kopumā, tā Kurzemē, tajā pašā laikā simbolos ietverti arī pavisam mūsdienīgi vēstījumi.

Sudraba trijstūris simboliski asociējas ar Dienvidkurzemes novada kontūrām Latvijas kartē, kā bākas gaismas kūlis tas simboliski aicina kuģotājus mājās no jūras, vienlaikus simbolizējot arī buras tēlu, skaidro pašvaldībā.

Ģerboņa metā attēlotais trijstūris atspoguļo arī nozīmīgus vēsturiskus notikumus novada vēsturē – 1919.gada sākumā tieši šīs ir teritorijas, kuras nav okupējis Pētera Stučkas boļševistiskais režīms un simboliski sudraba trīsstūris sarkanā laukā atspoguļo neatkarīgās Latvijas valstiskuma saglabāšanos šajā laikā.

Ģerboņa metā izmantotā sarkanā krāsa ir senā Kurzemes karoga krāsas, kas simboliski slēpti atspoguļo novadu kā vienīgo, kas savā nosaukumā nes Kurzemes vārdu.

Sudraba krāsa simbolizē ūdeni, jo Dienvidkurzemes novadam ir garākā jūras piekraste no visiem Latvijas novadiem.

Trijstūra figūra (heraldiski – dalījums ar smaili) ir oriģināla un kā tāda šādā formā nav izmantota nevienā pastāvošā Latvijas novada vai pagasta ģerbonī. Šādas formas izvēle ļauj Dienvidkurzemes novada ģerbonim būt izteikti oriģinālam un viegli atpazīstamam citas Latvijas heraldiskās simbolikas klāstā.

Savukārt lauva ir zvēru karalis arī heraldikā un plaši izmantots tēls, kas tradicionāli simbolizē spēku, cēlumu un drošsirdību. Latvijas ģerbonī sarkanais lauva pārstāv Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni, kas sākotnēji veidojās kā valdošā Ketleru nama ģerbonis. Taču 1856.gadā, teritorijai jau esot Krievijas impērijas sastāvā, šis ģerbonis tika apstiprināts par Krievijas guberņas ģerboni, un tiek uzskatīts par Kurzemes simbolu. Sarkanais lauva sudraba laukā ir arī 1930. un 2012.gadā apstiprinātā Kurzemes kā kultūrvēsturiskā apgabala ģerbonis, tas simbolizē Kurzemi arī Latvijas valsts ģerbonī. Novada ģerbonī tā atrašanās ir pamatojama ar Kurzemes vārdu tā nosaukumā.