uldis.dobelis
Pianists Reinis Zariņš kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri 17. februārī pulksten 18 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu, kas no pārējiem komponista klavierkoncertiem atšķiras ar dzejisku skaistumu.
Pirmatskaņojumu šajā vakarā piedzīvos Andra Vecumnieka Piektā simfonija “Sinfonia E”, turklāt ar pašu komponistu pie diriģenta pults, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.
“Izteikti dzejiska domas tīrība, skaidrība, šķīsts skaistums — pirmie vārdi, kas man ienāk prātā, domājot par Bēthovena Ceturto klavierkoncertu,” stāsta Zariņš. “Dzejiski pausto domu var viegli saprast; tā ir dodoša, atvērta un atpazīstami cilvēciska. Bija pagājis pusgads, kopš es spēlēju Bēthovenu, un man jāatzīst, ka visas tās mūzikas vidū, kuru tikmēr biju izlaidis caur sevi, Bēthovena skaidrība mirdz kā bāka, kas ļauj atkal noorientēties.”
Reinis Zariņš ir pateicīgs komponistam, diriģentam un šī gada jubilāram Andrim Vecumniekam, kurš 17. februāra koncerta programmā vēlējās savas jaunās simfonijas pirmatskaņojumam līdzās likt tieši Bēthovenu, un pianists bez minstināšanās izvēlējies tieši Ceturto klavierkoncertu.
“Laikam dzejiskā skaistuma dēļ, kas šo opusu atšķir no pārējiem Bēthovena klavierkoncertiem,” skaidro Zariņš. “Un vispār – šī programma ir skaisti uzzīmēta.”
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, diriģents un komponists Andris Vecumnieks koncerta pirmajā daļā publikai nodos savu jaundarbu – Piekto simfoniju ar nosaukumu “Sinfonia E”.
“Tāpat kā Sinfonia C, arī Sinfonia E tapusi pēc Liepājas Simfoniskā orķestra ierosmes un šoreiz iecerēta kā topošais manas 60-gades pašveltījums,” stāsta Vecumnieks. “Jūras un Kurzemes tematiskais koncepts kontekstā ar pasaules mūzikas šedevru paralēlo skatījumu un sazobi iezīmē latviešu mūzikas nozīmību un vietu mūzikas kultūrā. Pirms tās skanēs organiski iederošā Jāzepa Vītola Viļņu dziesmas versija Gaita Jāņa Pujāta instrumentācijā.”
Bēthovena šedevrs skanēs koncerta otrajā daļā, kas savukārt, visupirms uzburot kosmiskas ainavas, iesāksies ar amerikāņu modernista Čārlza Aivsa simfonisko miniatūra “Jautājums bez atbildes”. Šis opuss tiek uzskatīts par vienu no pravietiskākajiem un populārākajiem komponista skaņdarbiem, jo tas paredz tādus mūzikas paņēmienus kā kolāža, telpiskums un politonalitāte jeb dažādu tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis. Viņš vienlīdz labi jūtas kā klasiskajā, tā arī mūsdienu repertuārā, viņa aizraušanās slēpjas konceptuālu programmu veidošanā, kas veicina mūzikas, vēstures un filozofijas mijiedarbību.
Zariņš ir guvis godalgas daudzos starptautiskos pianistu konkursos un ir arī četrkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015, 2020). Starp citu, par Bēthovena mūzikas interpretāciju Lielajai mūzikas balvai Reinis Zariņš ticis nominēts arī 2018. gadā.
Foto – Edgars Pohevičs
Reklāma