Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

“Rimbenieks” šonedēļ skanēs Vaiņodē, Virgā, Griezē, Priekulē, Vecpilī un Aizputē

Šonedēļ festivālā “Rimbenieks” gaidāmi seši koncerti – 9. augustā Vaiņodē, 10. augustā Virgā, bet 11. augustā Griezē, Priekulē, Vecpilī un Aizputē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Piektdien, 9. augustā, pulksten 19 Vaiņodes Kultūras namā muzicēs dzirkstošā pianiste Agnese Egliņa, Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma un Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Klāvs Jankevics – izcili mūziķi, kuru interpretācijās allaž saklausāma augsta tehniskā meistarība un dziļa mūzikas emocionālā izjūta. Mākslinieki jau vairākkārt satikušies uz koncertzāļu skatuvēm, tomēr kamermūzikā viņu saspēli šādā sastāvā varēs piedzīvot pirmoreiz, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.

Koncerta programmā iekļauti divi monumentāli kamermūzikas darbi. Ludviga van Bēthovena gaišais un dzīvespriecīgais Trio Sibemolmažorā saukts arī par „Gassenhauer trio“, pazīstams un iemīļots ar savu melodisko bagātību. Tieša tulkojuma šim piešķirtajam nosaukumam latviešu valodā nav, taču mūsdienu vācu valodā reti lietotais vārds „gassenhauer“ apzīmē populāru melodiju vai dziesmu, kas viegli iegaumējama un kļuvusi plaši pazīstama – mūsdienās to varētu dēvēt par „hitu“.

Johannesa Brāmsa Trio laminorā ir dziļš un emocionāli piesātināts darbs, kurā izpaužas Brāmsa brieduma gadu raksturīgā harmoniskā sarežģītība. Šis trio, viens no pēdējiem komponista radītajiem darbiem, pārsteidz ar savu niansēto dinamiku un emocionālo dziļumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  1. augustā pulksten 19 Virgas muižā gaidāms koncerts, kas veltīts tango un stāstiem par aizrautību un ilgošanos, mīlestību un sāpēm. Vasarīgo vakaru piepildīs kaislīgi ritmi un neizsakāma nostalģija, ko kopīgi izspēlēs vijolniece Madara Drulle, altiste Itāna Grābante, čelliste Anete Dovmane, kontrabasists Ivars Ozols un akordeonists Rustams Bagirovs.

Astora Pjacollas ģēnija mūzikas pasaulē varēs sastapties ar slaveno “Četri gadalaiki Buenosairesā”, izsmalcināto un juteklisko “Oblivion”, kvēlojošo “Yo soy Maria” un aizkustinošo „Ave Maria“. Tango karaļa iekurtajai elegances un kaisles ugunskuram pievienosies arī Anhela Villoldo enerģiskais “El choclo”, kā arī Karlosa Gardela neaizmirstamā “Por una cabeza” – kompozīcija, kas vienmērīgi pulsē ar dzīves alkām un neizteiktām jūtām.

Luisa Guljelmi romantiskais “La vie en rose” būs kā medus pilns papildinājums tango noskaņām, ienesot saldumu un maigumu šajā piesātinātajā vakarā, kurā ikviena skaņa stāstīs savu unikālo stāstu.

  1. augustā festivāls dosies Dienvidkurzemes baznīcu minitūrē, un vienas dienas laikā notiks 4 dažādi koncerti – Griezē, Priekulē, Vecpilī un Aizputē.

Pulksten 14 Liepājas Mežragu kvarteta mūziķi pieskandinās Griezes ev. lut. baznīcu Saldus novada Ezeres pagastā, pie pašas Lietuvas robežas, Ventas krastā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Griezes baznīca celta 1580. gadā. Pagājušajā gadsimtā baznīca pieredzējusi daudzus postījumus, un pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas laikā, tā tika izdemolēta un gāja bojā. 2003. gadā sākās jauns posms baznīcas vēsturē – šī brīnišķīgā vieta tiek sakopta un Griezes baznīca soli pa solim atdzimst.

Vēsturiskās vietas atdzimšanu apliecinās klasiskās mūzikas dižgaru – Baha, Mocarta, Verdi, Brāmsa un citu komponistu radītā mūzika.

Pulksten 16 festivāls piestās ap 1680. gadu celtajā Priekules luterāņu baznīcā. Leģenda stāsta, ka Priekules muižas kalējs izgatavojis spārnus un laidies ar tiem no baznīcas torņa. Lidojums bijis veiksmīgs, tikai kalējs ticis sodīts par pārdrošību – sadedzināts uz sārta. Tagad šo vīru dēvē par Priekules Ikaru. Baznīca Otrā pasaules kara laikā līdz ar visu Priekules pilsētu tika pilnībā nopostīta. 1998. gadā atkal atjaunota un atvērta gan Priekules luterāņu draudzei, gan Priekules pilsētas viesiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Klāvs Jankevics šajā vēstures dzirnakmeņos maltajā vietā atskaņos Bendžamina Britena Pirmo svītu čellam, kas izaicina un iedvesmo solistus, kā arī piedāvā dziļi personisku un emocionāli bagātu pieredzi klausītājiem. Šajā skaņdarbā satiekas tradīcijas un muzikālas inovācijas, radot neatkārtojamu un mūžīgu mākslas darbu.

Svīta sastāv no deviņām daļām, kuras katra iemieso unikālu muzikālu raksturu un emocionālo nokrāsu, no meditatīvām tēmām līdz ritmiskai un rotaļīgai vitalitātei. Britens meistarīgi izmanto čella plašo diapazonu un tembrālo bagātību, atklājot instrumenta emocionālo spēku.

Pulksten 17.30 valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Vecpils Sv. Laurencija baznīca festivālā “Rimbenieks” kļūs par skatuvi diviem izciliem mūziķiem – obojistei Renātei Lodziņai un ērģelniecei Simonai Sunepai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Koncertā “Vasaras fantāzijas obojai un ērģelēm” baroka laikmeta kompozīciju smalkums un cildenās harmonijas atklāsies Hendeļa mūzikā un Tēlemaņa pierakstītajos baroka laikmeta deju soļos, savukārt Pētera Vaska “Pieskārieni” izcels obojas izteiksmīgo spēju iedziļināties intīmās un niansētās emocijās.

Festivāla “Rimbenieks” baznīcu minitūre noslēgsies ar koncertu pulksten 19 Aizputes Kristus Karaļa baznīcā. Šajā koncertā Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistare Līga Baltābola kopā ar vijolnieku Jāni Baltābolu un čellistu Leonu Veldri klasicisma dižgara Jozefa Haidna un romantisma vijolvirtuoza un komponista Henrika Veņavska šedevrus savīs vienā skaņu audeklā ar liepājnieka Agra Engelmaņa un aizputnieka Pētera Vaska kamermūzikas pērlēm.

Pētera Vaska „Castillo Interior“ un “Vasaras dejas” ieviesīs koncerta programmā mūsdienu latviešu mūzikas emocionālo dziļumu un meditativitāti. “Castillo Interior”, kas tulkojumā nozīmē “Iekšējais cietoksnis”, vijolei un čellam izskanēs kā dziļi personiska un introspektīva kompozīcija, savukārt “Vasaras dejas” divām vijolēm būs dzīvespriecīgs un viegls deju mūzikas virpulis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Liepājnieks Agris Engelmanis, mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža skatījumā, visu mūžu iet savu vienīgo iespējamo radošo ceļu, nevienam nelīdzinādamies, ne ar vienu nesacenzdamies. Viņš ir viens no modernistiski ievirzītākajiem Latvijas autoriem.

Foto – Gundars Čiževskis

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.