Saeimas apakškomisijā aicina IZM, reorganizējot LiepU, respektēt humanitāro un sociālo zinātņu virziena saglabāšanu un pašvaldības vajadzības

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē deputāti vienojās aicināt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), reorganizējot Liepājas Universitāti (LiepU), respektēt humanitāro un sociālo zinātņu virziena saglabāšanu un pašvaldības cilvēkkapitāla vajadzības reģiona attīstībai.

Biznesa augstskolas “Turība” rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis pauda viedokli, ka LiepU ir jāapvieno ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) neatbalsta konsorcija ideju, jo viņa ieskatā visām četrām, proti, LiepU, RTU, Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Stradiņas universitātei (RSU) konsorcija augstskolām būtu jāapvienojas uz vienādiem nosacījumiem, kur stiprākās augstskolas palīdz vājākajai augstskolai, kā piemēru minot Norvēģijas reģionālo augstskolu attīstības modeli. Vucāns IZM piedāvātajā konsolidācijas modelī saskata risku nākotnē likvidēt LiepU.

Apakškomisijas sēdē deputāti vēlreiz uzklausīja LiepU reorganizācijā iesaistītās augstskolas, proti, Latvijas Universitātes (LU), RTU un Rīgas Stradiņas universitātes (RSU) pārstāvjus. RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps uzsvēra, ka RTU mērķis ir LiepU saglabāt visus studiju virzienus Liepājā un RTU ir gatava stiprināt inženierzinātņu bloku, kā arī veidot sinerģiju starp dažādiem studiju virzieniem.

RSU prorektors Aigars Pētersons uzsvēra, ka RSU līdz šim ir bijusi produktīva sadarbība ar Liepājas pašvaldību, RSU ir kapitāldaļu turētāja Liepājas reģionālajā slimnīcā un jūtas atbildīgi par reģiona nodrošinājumu ar kvalificētiem speciālistiem. Pētersons pauda nostāju, ka Liepājā ir jābūt reģiona zinātnes universitātei, taču gadījumā, ja LiepU juridiskais partneris būs LU, tad RSU nāksies konkurēt ar LU medicīnas studiju programmām, taču RSU tajā nav ieinteresēta. Ja RTU būs juridiskais partneris, tad RSU ir gatava iesaistīties sadarbībā.

LU rektors Indriķis Muižnieks atzina, ka LU ir gatava iesaistīties LiepU attīstībā, taču ir jāzina, kādi būs mērķi, uzdevumi un funkcijas un par kādiem līdzekļiem tie tiks sasniegti.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā piektdienā, 20.janvārī, LiepU vizītē bija ieradies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa (AS), komisijas locekļi Antoņina Ņenaševa (P) un Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), kā arī Saeimas deputāti, liepājnieki, Atis Deksnis (AS) un Normunds Dzintars (NA). Sarunā ar LiepU kolektīvu piedalījās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”) un pašvaldības deputāti.

LiepU rektore Dace Markus un vadības pārstāvji informēja klātesošos par situāciju universitātē. Attīstības direktors Uldis Zupa vērsa uzmanību uz to, ka ir ļoti daudz konkrētu jautājumu, kas attiecas uz augstskolas nākotni. Gan Zupa, gan zinātnes prorektore Ieva Ozola minēja argumentus, kāpēc LiepU ir izvēlējusies par vadošo partneri LU. “Jāieklausās arī tajos, uz ko pārmaiņas attiecas, nevis jāpieņem lēmumi, kā kādam tas ir izdevīgi, sadalot naudu,” uzsvēra Ozola.

Rektore kā argumentu minēja arī faktu, ka LiepU nav specializēta augstskola kā RTU, tā ir klasiska universitāte kā LU miniatūrā.

Liepājas domes priekšsēdētājs Ansiņš akcentēja pilsētas rūpi jaunu darba vietu radīšanā un pakalpojumu sniegšanā, kur vajadzīgi izglītoti cilvēki. “Pilsēta nav tikai rūpniecība, tā ir arī humanitārais bloks un veselība. Mums ir svarīga visu trīs zinātnes universitāšu klātbūtne,” pauda Ansiņš.

Senāta priekšsēdētājs Uldis Žaimis izteica bažas, ka LU piedāvā kopīgu zinātnisko novērtējumu un kopīgu startu projektos, savukārt RTU neko no tā nepiedāvā. Savu atbalstu LU kā vadošajam partnerim pauda arī LiepU studenti.

LiepU nākotnē jāsadarbojas ar visām trim zinātnes universitātēm – LU, RTU un RSU, taču juridiskais partneris var būt tikai viens, šādu viedokli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas rīkotajā tikšanās laikā pauda LiepU padomes priekšsēdētājs Andris Grafs.

Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs Batņa informēja, ka viņa galvenais uzdevums šodien ir uzklausīt iesaistītās puses. Viņa ieskatā ir svarīgi, lai Atveseļošanās fonda nauda ienāktu tieši Liepājā, un pilsētā paliktu vismaz 95% no summas. Tāpat nozīmīgs uzdevums ir saglabāt jauno pedagogu sagatavošanas tradīcijas. Jārespektē gan reģionālās, gan valstiskās vajadzības, uzsvēra Batņa.

Jau ziņots, ka LiepU kolektīvs vērsa uzmanību, ka pagājušā gada 19.decembrī Valsts kancelejas uzturētajā tiesību aktu portālā tika publicēts tiesību akta projekts, kurā viennozīmīgi norādīts uz LiepU pievienošanu RTU, pirms par to ir lēmusi valdība.

Noteikumu projekta otrajā sadaļā “Prasības investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim” minēts, ka LiepU konsolidācija ar RTU – līdz 10 399 799 eiro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 9 980 613 eiro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 419 186 eiro.

Arī vairākos citos noteikumu projekta punktos nepārprotami tiek norādīts uz LiepU konsolidāciju jeb reorganizāciju ar RTU, taču līdz noteikumu projekta publiskošanai Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par LiepU reorganizāciju, pievienojot to RTU, kā arī šis jautājums nav diskutēts AIP, norāda vēstules autori.

LiepU uzskata, ka lēmuma pieņemšana šaurā lokā, nevis publiskā apspriešanā, sniedzot pamatotu argumentāciju, rada aizdomas par kādu interešu virzīšanu un labas pārvaldības principu neievērošanu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz LiepU tālāku attīstību.

Vēstules autori norāda, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, LiepU aicina atbildīgās institūcijas vērtēt jautājumu, kā priekšlaicīgi ir iespējams zināt valdības lēmumu, ja tas vēl nav pieņemts likumā noteiktajā kārtībā.

LiepU kolektīvs aicina visus lēmuma pieņēmējus rūpīgi iepazīties ar situāciju un vērtēt uzskaitītos notikumus kopsakarībās. “Aicinām uzklausīt visas LiepU pārvaldības institūcijas, arī LiepU kolektīva viedokli, kurš ir izteikts gan Senāta, gan Satversmes sapulcēs, un pieņemt izsvērtu, caurspīdīgā procesā balstītu un pamatotu lēmumu, kas ir sabiedrības nevis kādu personu vai institūciju vislabākajās interesēs par vienas vadošās universitātes izvēli vai arī LiepU attīstību trīs zinātnes universitāšu ekosistēmā, šādi nodrošinot iespēju iegūt daudzpusīgu un konkurētspējīgu izglītību Kurzemē,” aicināts atklātajā vēstulē.

Kā vēstīts, pagājušā gada 24.februārī tika parakstīts sešpusējs nodomu protokols par LiepU reorganizācijas sākšanu, kas paredzēja radīt pilnīgi jauna un Latvijā vēl nebijuša modeļa universitāti, vienlaikus saglabājot tās identitāti un autonomiju.

Nodomu protokolā ir noteikti vairāki būtiski mērķi. Viens no tiem ir LiepU stiprināt un attīstīt humanitāro zinātņu, tostarp mākslas, inženierzinātņu, sociālo zinātņu studiju, jo īpaši pedagoģijas, kā arī veselības zinātņu programmas Latvijas un primāri Kurzemes reģiona vajadzību nodrošināšanai. Tāpat mērķis ir minēto studiju programmu un zinātniskās darbības attīstīšanu veikt zinātnes universitāšu ekosistēmā, iesaistot LU, RSU un RTU LiepU akadēmisko un zinātnisko procesu pārvaldībā un īstenošanā.

Bet kā trešais mērķis ir noteikts saglabāt LiepU identitāti un autonomiju tās darbības īstenošanā.

Foto – Uldis Dobelis