uldis.dobelis
Sēklinieku audzējs nav viena no biežākajām onkoloģiskajām saslimšanām, tomēr tā ir slimība, kuras iznākumu ļoti lielā mērā nosaka laiks. Jo agrāk tā tiek atklāta, jo labāks ir ārstēšanas rezultāts. Īpaši satraucoši, ka šī saslimšana nereti skar tieši jaunus vīriešus – vecumā no 20 līdz 30 gadiem –, kuri bieži vien par savu veselību aizdomājas vismazāk, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.
„Ja pacientam ir sēklinieku audzējs, pirmie simptomi parasti netiek konstatēti ārsta apskates laikā – izmaiņas sākotnēji pamana pats pacients. Tieši viņš ikdienā pamana izmaiņas savā ķermenī,” uzsver Liepājas Reģionālās slimnīcas Kurzemes Uroloģijas centra Uroloģijas programmas vadītājs Dr. Mihails Meniss. Sēklinieks var kļūt cietāks, blīvāks, lielāks, vai vienkārši rasties sajūta, ka kaut kas nav tā, kā agrāk. “Nav jāgaida sāpes vai asiņaini izdalījumi. Slimības sākumā to parasti nav. Objektīvi mainās pats sēklinieks,” norāda speciālists.
Diemžēl realitātē ārsti nereti sastopas ar novēlotu vēršanos pēc palīdzības. Vīrieši atzīst, ka sajūta par izmaiņām bijusi jau ilgu laiku – pusgadu vai pat gadu. “Ja vīrietis atnāk un saka, ka jau gadu kaut kas nav kārtībā, tad gads ir par vēlu,” saka M. Meniss un piebilst, ka kavēšanos vērsties pēc palīdzības bieži nosaka bailes, kauna sajūta vai cerība, ka viss pāries pats no sevis.
Sēklinieku audzēja attīstības prognozi iespējams noteikt tikai tad, kad ir skaidrs, cik tālu slimība ir izplatījusies un kāds ir audzēja histoloģiskais veids. Diagnostika sākas ar radioloģiskiem izmeklējumiem, lai izvērtētu, vai slimība nav izplatījusies citur organismā, kā arī tiek noteikti specifiski onkomarķieri. Galīgā skaidrība rodas pēc operācijas, kad tiek izņemts sēklinieks kopā ar sēklas saiti. “Tikai tad mēs precīzi zinām, kas tas par audzēja veidu,” skaidro ārsts.
Lai arī operācija daudziem šķiet biedējoša, speciālists uzsver, ka tā nav liela apjoma ķirurģiska iejaukšanās. Vienlaikus tā var glābt pacienta dzīvību. Ja nepieciešams, pēc operācijas tiek nozīmēta arī papildu terapija, tostarp ķīmijterapija. “Arī šādā gadījumā ārstēšana ļoti bieži ir veiksmīga, īpaši, ja slimība atklāta savlaicīgi,” uzsver M. Meniss.
Sēklinieku audzējs visbiežāk skar jaunus vīriešus tieši tāpēc, ka sēklinieki ir orgāns, kurā atrodas aktīvas reproduktīvās šūnas. Šie procesi ir ģenētiski noteikti un embrionāli veidojušies, bet jauniešu gados tie ir īpaši aktīvi. Tāpēc tieši šajā periodā var attīstīties onkoloģisks process. Pastāv arī otra pacientu grupa – vīrieši vecumā no 60 līdz 70 gadiem. Šajos gadījumos audzēji parasti ir mazāk agresīvi un sastopami retāk, tomēr arī gados vecākiem vīriešiem par šo veselības jomu nevajadzētu aizmirst.
Ja saslimšana tiek ārstēta, neizbēgami rodas jautājums par tās ietekmi uz vīrieša reproduktīvo veselību. Viena sēklinieka izņemšana pati par sevi lielākoties nenozīmē neauglību, taču situācija mainās, ja nepieciešama ķīmijterapija. Tā ir toksiska un var ietekmēt spermas kvalitāti vai izraisīt neauglību. Tāpēc mūsdienās gados jauniem pacientiem piedāvājam iespēju pirms operācijas vai ķīmijterapijas nodot spermas paraugus un tos sasaldēt spermas bankā. “Mēs to piedāvājam praktiski katram jaunietim,” uzsver M. Meniss. Šie pakalpojumi pieejami Rīgā, un, lai arī spermas uzglabāšana maksā, tā dod iespēju nākotnē kļūt par tēvu.
Liepājas Reģionālajā slimnīcā šādas operācijas tiek veiktas regulāri. Latvijā gadā tiek diagnosticēti aptuveni 40–50 jauni sēklinieku audzēja gadījumi, no kuriem vairāki ir arī Liepājā. “Apmēram četri līdz pieci gadījumi gadā,” norāda speciālists, piebilstot, ka savlaicīga operācija var pilnībā mainīt slimības iznākumu.
Viens no būtiskākajiem sēklinieku audzēja riska faktoriem ir kriptorhisms – situācija, kad bērnībā sēklinieki nav noslīdējuši sēklinieku maisiņā. Ja sēklinieks paliek cirksnī vai pat vēderā, onkoloģiskais risks ir ļoti augsts. Pat tad, ja šī problēma bērnībā ir koriģēta, šiem vīriešiem visa mūža garumā jāpievērš īpaša uzmanība savam veselības stāvoklim.
M. Meniss atzīst, ka joprojām sastop situācijas, kad pieaugušā vecumā atklājas, ka sēklinieks nemaz neatrodas tam paredzētajā vietā. Šādos gadījumos reizēm pat profilaktiski tiek pieņemts lēmums to izņemt, lai mazinātu vēža risku.
Noslēgumā ārsts uzsver – nevajadzētu baidīties vai kaunēties doties pie ārsta. Par savu veselību ir jārūpējas, un jebkuras izmaiņas ķermenī ir signāls rīkoties. “Man ir vienalga, vai vīrietis atnāk pats vai viņu pierunā sieva vai draudzene. Labāk tā, nekā mēs zaudējam laiku un pacients veselību,” saka M. Meniss. Savlaicīga vizīte pie ārsta var nozīmēt ne tikai veiksmīgu ārstēšanu, bet arī pilnvērtīgu dzīvi nākotnē
Publicitātes foto
Reklāma