uldis.dobelis
Krāpnieki tiešsaistē nesnauž, gluži otrādi – pēdējā laikā par tiem dzirdam arvien biežāk. Lasi un uzzini, kādus sešus drošības pasākumus īstenot, lai pasargātu sevi un tuviniekus no dažādām likstām!
- padoms: regulāri atjaunini operētājsistēmu un programmatūru
Lai piekļūtu svarīgiem datiem, viena no krāpnieku stratēģijām ir nepilnību meklēšana operētājsistēmās un programmatūrā, it īpaši – interneta pārlūkos. Operētājsistēmu, programmu un lietotņu izstrādātāji šos drošības caurumus novērš, regulāri izlaižot atjauninājumus (Updates).
Tiklīdz datorā vai telefonā kāds no tiem pieejams, nekavējoties to uzstādi! Vecākām ierīcēm atjauninājumu izstrādi kādā brīdī pārtrauc. Šādus viedtālruņus vai datorus izmantot nevajadzētu, jo drošība internetā tiem praktiski netiek nodrošināta.
- padoms: izmanto unikālas un drošas paroles
Padomi drošībai internetā vienmēr ietver šo ieteikumu. Ikvienai parolei ir jābūt unikālai, un tajā vajadzētu izmantot gan mazos un lielos burtus, gan simbolus un ciparus. Paroles noteikti nevajadzētu kādam pārsūtīt saziņas lietotnēs un e-pasta vēstulēs, turklāt tās vajag regulāri mainīt. - padoms: nespied uz aizdomīgām hipersaitēm jeb linkiem un ziņu pielikumiem
Pamatīgas neērtības var radīt pat viens neapdomīgs peles klikšķis. Saņemot ziņu e-pastā vai kādā no saziņas lietotnēm, kurā ir hipersaite vai pielikums, spied uz tā vien tad, ja esi pilnībā drošs par ziņas izcelsmi. Noteikti ignorē vilinošus paziņojumus par iespēju ātri tikt pie vieglas naudas un ļoti sliktā latviešu valodā sagatavotas ziņas, kas, visticamāk, tulkotas ar Google Translate vai citu mašīntulku. Tāpat pievērs uzmanību, no kādas e-pasta adreses ziņa nosūtīta.
- padoms: nekad nedalies ar saviem bankas datiem
Viens no izplatītākajiem veidiem, kā krāpnieki iztukšo savu upuru bankas kontus – sazinoties ar cilvēku un, radot pamatīgu spiedienu, nepieciešamos datus izvilinot no paša upura ar telefonsarunas vai sarakstes palīdzību.
Atceries, ka banka šādu informāciju (paroles, PIN kodus, kartes datus u. c.) nejautās nedz internetā, nedz telefoniski. Banku sagatavotie padomi drošībai internetā uzsver arī to, ka bankas nekad neaicina pārskaitīt naudu.
- padoms: nedalies ar savu privāto dzīvi un ieradumiem
Padomi drošībai internetā attiecas arī uz privātās dzīves atspoguļošanu sociālajos tīklos. Nekad neievieto fotogrāfijas ar dārgiem pirkumiem un naudu, kā arī neļauj cilvēkiem no malas iepazīties ar savu ikdienas ritmu un darba/atpūtas gaitām.
- padoms: nelieto e-pakalpojumus un neveic pirkumus, izmantojot publisku Wi-Fi
Brīvi pieejams bezvadu internets jeb Wi-Fi var šķist noderīgs, ja mobilajā telefonā internets nav pieejams, taču tas nav drošs risinājums. Ja esi pieslēdzies pie nezināma un publiska Wi-Fi, noteikti neveic pirkumus, maksājumus un neizmanto e-pakalpojumus. Šādiem mērķiem piemēroti nav arī publiskie datori, piemēram, bibliotēkās. Turklāt sensitīvu informāciju publiskās vietās Tavas viedierīces vai laptopa ekrānā var saredzēt nevēlamas acis.
Šie seši padomi drošībai internetā Tevi var pasargāt no krāpnieku izliktajiem tīkliem. Ja vēlies par šo tēmu uzzināt vairāk, turklāt internetu mēdz izmantot dažādu pirkumu veikšanai, Tev jāizlasa raksts Droši pirkumi internetā – kā tos veikt pareizi?, kuru atradīsi VIZIA blogā!
