Šogad sliktā tehniskā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu kopgarums samazinājies līdz 27%

Uz šī gada beigām sliktā tehniskā stāvoklī būs apmēram 27% valsts reģionālo autoceļu, kas ir gandrīz par desmit procentpunktiem mazāk nekā pērn, trešdien Autoceļu padomes sēdē norādīja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš pauda, ka šogad par valsts finansējumu tiks atjaunoti kopumā 850 kilometri valsts reģionālo autoceļu, tai skaitā 410 kilometri no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas autoceļos ieguldīti ekonomikas sildīšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos, savukārt 185 kilometri atjaunoti no līdzekļiem Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai.

Kā aģentūru LETA informēja LVC, 2021.gada beigās 51,7% valsts reģionālo autoceļu būs tehniski labā stāvoklī.

Labā stāvoklī esošo reģionālo autoceļu ar asfaltbetona segumu īpatsvars ir palielinājies par 8,4%, ar grants segumu – par 10,3%. Grants seguma reģionālo autoceļu uzlabojumi saistīti ar dubultās virsmas apstrādes izmantošanu uz zemākas intensitātes reģionālajiem ceļiem ar grants segumu.

2021.gada beigās labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī ir 77,7% valsts galveno autoceļu, kas ir par 1,4% vairāk nekā pērn, apmierinošā stāvoklī ir 10,5% galveno autoceļu, 11,8% – sliktā stāvoklī. 2021.gadā būvdarbi veikti uz 138,66 kilometriem valsts galveno autoceļu.

Seguma atjaunošana šogad veikta uz 273,26 kilometriem valsts vietējo autoceļu, labā un teicamā tehniskā stāvoklī pašlaik segums ir 15,4% no vietējiem autoceļiem. Asfaltētie valsts vietējās nozīmes autoceļi 40,9% ir labā un ļoti labā stāvoklī, 27,9% – apmierinošā, 31,2% – sliktā un ļoti sliktā. Vietējie autoceļi ar grants segumu 7,1% ir labā stāvoklī, 38,5% – apmierinošā un 54,4% – sliktā stāvoklī.

2021.gada būvdarbu sezonā būvdarbi notika 206 valsts autoceļu objektos, darbi pabeigti 162 objektos, bet pārējos turpināsies nākamajā gadā. Kopumā 2021.gadā darbi notika uz vairāk nekā 1330 km valsts autoceļu.

Valsts autoceļu remontdarbiem, uzturēšanai un projektēšanai šogad bija pieejami 325 miljoni eiro, no tiem 159 miljoni eiro – no valsts pamatbudžeta, kuros iekļauts arī finansējums valsts autoceļu uzturēšanai ziemā un vasarā. No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ceļu būves projektu realizācijai līdz 2021.gada beigām tika piešķirti 100 miljoni eiro. Papildu 55 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem piešķīra reģionālo un vietējo autoceļu remontdarbiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR). 11 miljoni eiro piesaistīti kā līdzfinansējums no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Autoceļu padome trešdien apstiprināja Valsts reģionālo autoceļu būvniecības plānu līdz 2027.gadam, kas turpmākajos gados paredz mērķtiecīgus ieguldījumus reģionālo autoceļu attīstībā.

Iepriekšējā Autoceļu padomes sēdē pērn tika apstiprināta Valsts autoceļu attīstības stratēģija 2020.-2040.gadam, kas vēlāk pieņemta Ministru kabinetā, un jau šobrīd norisinās praktiski darbi šīs stratēģijas īstenošanā. Līdz ar to nākamais solis ir vidēja termiņa programma reģionālo autoceļu sakārtošanai.

“Reģionālo autoceļu atjaunošana ir nozīmīga ne vien iedzīvotāju ērtas pārvietošanās nodrošināšanai starp novadu centriem, bet arī teritoriju attīstībai un uzņēmēju spējai veidot jaunas darba vietas,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027.gadam noteic skaidrus kritērijus lēmumu pieņemšanā par valsts reģionālo autoceļu attīstību, lai investīcijas un iecerētie darbi būtu paredzami vairāku gadu termiņā un autoceļu infrastruktūras būvniecība noritētu pārdomāti.

Pirmie praktiskie darbi plāna ieviešanā sāksies jau nākamajā gadā, kad ieguldījumi plānoti reģionālajos autoceļos 202 kilometru garumā. Tajā skaitā nākamajā ceļu būves sezonā sāks atjaunot reģionālā autoceļa P4 Rīga-Ērgļi posmu līdz Ropažu pagriezienam, ceļu P105 Butnāri-Saldus-Ezere gandrīz 19 kilometru garumā, kā arī P37 Pļaviņas-Madona-Gulbene 17 kilometru garumā.

Līdz šim reģionālo autoceļu attīstības plāns pārrunāts ar ieinteresētajām pusēm Satiksmes ministrijas organizētā tematiskā domnīcā, kā arī ar pašvaldību vadītājiem – plānošanas reģionu sanāksmēs, savukārt nākamais solis ir informatīvā ziņojuma virzīšana izskatīšanai Ministru kabinetā.