uldis.dobelis
Straujais cenu kāpums un Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis lielu uztraukumu par situāciju Latvijas ekonomikā.
Patērētāju noskaņojums jūnijā Latvijā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2010. gada un šobrīd tas ir pat sliktāks nekā COVID-19 pandēmijas sākumā. Taču pašreizējā situācija ekonomikā ir laba, bezdarbs samazinās un algas aug, tādēļ inflācija drīzāk mudina cilvēkus tērēt vairāk. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, savukārt kopā ar inflāciju apgrozījums eiro izteiksmē palielinājās par 23,6 %. Šis tēriņu pieaugums lielā mērā sakrīt ar to, ko redzam mūsu klientu maksājumu karšu darījumu datos, un tik straujš tēriņu kāpums pēdējo reizi Latvijā ir redzēts 2008. gadā.
Maijā fiziskais preču apgrozījums ir audzis gandrīz visus mazumtirdzniecības segmentos, izņemot degvielu, kā arī tirdzniecību internetā un tirgos. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas tirdzniecība maijā samazinājās par 2,4 %, lai arī degvielas cenu kāpums pārsniedz 50 %. Tas labi parāda, ka, pirmkārt, degvielas, pārtikas, siltuma un elektroenerģijas pieprasījums ir neelestīgs, un, otrkārt, cilvēki drīzāk samazinās vai atteiksies no tēriņiem citās jomās.
Pagaidāma gan iedzīvotāji vairāk uztraucas vairāk par inflāciju nevis situāciju ekonomikā. Ir vasara, komunālie rēķini vēl nav pieauguši un daļai iedzīvotāju ir COVID-19 laikā izveidojušies uzkrājumi. Tas motivē tērēt, taču cenas un tēriņi šobrīd aug straujāk nekā ienākumi. Ir skaidrs, ka pirktspēja šogad samazināsies un to ekonomikā jutīsim vairāk gada otrajā pusē, kad atsevišķās tirdzniecības jomās pieprasījums varētu jūtami atslābt un nav izslēgts arī kritums, jo atšķirība starp tēriņu pieaugumu un negatīvo patērētāju noskaņojumu ir ļoti liela. Gadā kopuma gan mazumtirdzniecības fiziskais apgrozījums, visticamāk, augs, taču pieaugums varētu būt 2-3 % robežās.
Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists
Reklāma