Liepājas pilsētas domes vakar notikušajā ārkārtas sēdē nolemts aicināt Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) veidot īpašu darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt iepriekš pieņemtos normatīvos aktus par siltumapgādes organizēšanu pašvaldībās, kā arī risināt jautājumu par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.
Pieci Liepājas domes deputāti ierosināja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai izskatītu Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada 2.aprīļa spriedumu lietā par siltumapgādes organizēšanu Liepājā, kā arī pieņemtu lēmumu, ar kuru apturēt saistošo noteikumu darbību, kas pilsētā nosaka atsevišķu zonējumu, kurā veicināma centralizētā siltumapgāde un nav iespējama fosilo (piemēram, dabasgāzes) enerģijas resursu izmantošana, kā izņēmumu pieļaujot jebkāda atjaunojama siltumenerģijas avota izmantošanu (siltumsūknis, saules enerģija, elektrība). Tāpat līdzīgu tiesību normu kā pašvaldības saistošajos noteikumos paredz arī Ēku energoefektivitātes likums, kas stājies spēkā šā gada 9.janvārī.
Jau ziņots, ka AT Senāts vērš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) uzmanību, ka daļa Liepājas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu “Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā” normu, ciktāl ar tām ierobežotas būvju un ēku īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 50.pantu.
Tas norādīts AT Senāta blakuslēmumā lietā, kas tika izskatīta saistībā ar pašvaldības lēmumu maksātspējīgajam uzņēmumam SIA “MIG Holdings” liegt tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Kā domes sēdē norādīja Liepājas domes Juridiskās daļas vadītāja Inita Pelnēna, pašlaik ir konstatēta tiesību normu kolīzija jeb pretrunas starp Enerģētikas likuma 50.pantu, kas nosaka, ka ēku un būvju īpašniekiem ir iespējams izvēlēties sev izdevīgāko siltumapgādes veidu, un Enerģētikas likuma 51.pantu, kas nosaka, ka pašvaldības savas administratīvās teritorijas plānojuma ietvaros, ņemot vērā vietējo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas iespējas, var noteikt siltumapgādes attīstību, izdodot saistošos noteikumus, kā arī Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantu.
Saistošo noteikumu viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt Liepājā tādu siltumapgādes sistēmu, kas visus liepājniekus nodrošinātu ar patērētājiem iespējami lētāku, kā arī drošu un ilgtspējīgu siltumapgādi. Atceļot siltumapgādes zonējumu, ieguvēji būtu lielie patērētāji, taču siltumapgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas ar tarifu būtu jāsedz galvenokārt iedzīvotājiem daudzdzīvokļu namos, skaidro Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Guntars Krieviņš (Liepājas partija).
Ārkārtas sēdē deputāti noraidīja iesniegtā lēmumprojekta redakciju, taču pieņemts lēmums aicināt EM un VARAM izveidot ekspertu darba grupu situācijas izvērtēšanai un nepieciešamības gadījumā rosināt grozījumus normatīvajos aktos vai atcelt Liepājas domes saistošos noteikumus.
Liepājas pilsētas domes ārkārtas sēde tika sasaukta pēc deputātu Ivara Kesenfelda (VL-TB/LNNK), Stīna Lorensa (“Reģionu alianse”), Elitas Kosakas (PCTVL), Nauma Vorobeičika (SC) un Romana Miloslavska (SC) lūguma.
