Par Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieku kārtējā valdes sēdē 10. jūnijā apstiprināts Jānis Lapiņš. Viņš LSEZ strādā jau desmit gadu un LSEZ 13. jūnija preses konferencē solīja nodrošināt darbu nepārtrauktību. Jaunais pārvaldnieks jau pirmajā valdes sēdē pieņēmis virkni nozīmīgu lēmumu.
LSEZ valdē pieņemts lēmums par tuvākā laika vērienīgāko projektu ostā – Liepājas ostas viļņlaužu rekonstrukcijas realizāciju. Plānotās projekta izmaksas ir 30,3 miljoni eiro. Jau 2017. gadā varētu veikt pirmos darbus ostā. Projekta realizācijas laiks ir līdz 2020. gadam. Vēl pieņemts lēmums par zemes nomas līgumu pārtraukšanu ar AS “KVV Liepājas metalurgs”, kā arī tiks lauzts kuģu aģentēšanas līgums ar AS “Liepājas osta LM”. Uzsākot pārvaldnieka darbu, J. Lapiņš uzsver, ka LSEZ darbība pagarināta līdz 2035. gadam un darāmā netrūkst.
Miljoni viļņlaužiem un kuģim
Liepājas osta izbūvēta pirms vairāk nekā gadsimta, un nopietnu rekonstrukciju viļņlauži nav pieredzējuši. “Vietām viļņlauži ir sairuši līdz jūras līmenim, un tas krietni samazina ostā stāvošo kuģu drošību. Projektam budžets jau ir sastādīts, Ministru Kabinetā pieņemti atbilstoši noteikumi, un šobrīd LSEZ izpildaparātam vajadzēja valdes mandātu uzsākt projekta izstrādi. Tas nepieciešams, lai, līdzko būs iespēja iesniegt projektu, tas būtu gatavs,” tā J. Lapiņš.
Šobrīd LSEZ jāsagatavo projekts ES Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanai. Projekta iesniegumu paredzēts sagatavot līdz šā gada jūlija vidum. Plānots, ka no kopējā nepieciešamā finansējuma Liepājas ostas viļņlaužu rekonstrukcijai, kas ir 30,3 miljoni eiro, 24,7 miljonus varētu piesaistīt no Kohēzijas fonda.
Šogad LSEZ plāno izsludināt iepirkumu jauna loču kuģa iegādei, jo viens no Liepājas ostas loču kuģiem “Pilots 04” savu nokalpojis. “Kuģis varētu izmaksāt aptuveni miljonu eiro. Vecā loču kuģa remonts varētu izmaksāt pārāk dārgi. Šī ir tā šķirtne, kad jāsāk domāt par jauna iegādi. Savukārt veco kuģi, iespējams, atsavināsim,” tā J. Lapiņš.
Zemi iznomās citiem
LSEZ valde nolēmusi lauzt vairākus līgumus ar uzņēmumiem, kuri nepilda līgumos noteiktās saistības. Piemēram, zemes nomas līgums tiek lauzts ar AS “HRC Libau” par zemes īpašuma nomu Pulvera ielā 8, kas bija noslēgts uz laiku līdz 2036. gadam ar noteikumu, ka teritorijā tiks uzbūvēts akmeņogļu pārstrādes uzņēmums ar elektroenerģijas ražotni. Tā kā līdz 2014. gada 31. decembrim tas nav izdarīts un ir 27 tūkstošus eiro liels nomas parāds, līgumu ar uzņēmumu pārtrauc šā gada 25. jūlijā. “Vēl viens no argumentiem, kādēļ jālauž līgums, ir tas, ka Pulvera iela ir sakārtota, te pievilktas visas komunikācijas un teritorija ir ar attīstības perspektīvu,” saka J. Lapiņš.
Ar uzņēmumu AS “KVV Liepājas metalurgs” LSEZ lauž līgumu par zemes nomu Meldru ielā 12. Šeit pēc būtības ir vecā uzņēmuma maksātnespējas sekas. Iepriekš AS “Liepājas metalurgs” teritoriju bija paredzējusi elektrofiltru putekļu šķirošanas laukumam, bet AS “KVV Liepājas metalurgs” filtrputekļus nosūta tālākai pārstrādei ārpus valsts, turklāt īpašumu neapsaimnieko un nomas maksu nemaksā laikā. Līdzīgs stāsts par zemes nomas līguma izbeigšanu ar AS “KVV Liepājas metalurgs” ir arī par īpašumu Brīvības ielā 94B.
Savukārt bijušajam AS “Liepājas metalurgs” meitasuzņēmumam AS “Liepājas osta LM” LSEZ izbeidz kuģu aģentēšanas pakalpojuma sniegšanas iespēju. “Kompānijai ir uzsākts maksātnespējas process, bet kuģu aģentēšana ir ar finansiālām sekām, tādēļ nevaram pieļaut, ka uzņēmums sniedz šādus pakalpojumus,” uzsvēra J. Lapiņš. Šobrīd tās piestātnes, kuras iepriekš apsaimniekoja AS “Liepājas osta LM”, apsaimnieko uzņēmums “Ekers Stividors LP”, kurš arī veic kuģu aģentēšanu Liepājas ostā.
Būvēs loģistikas kompleksu
Jau iepriekš viens no veiksmīgākajiem Liepājas puses uzņēmumiem AS “UPB” bija rezervējis LSEZ teritorijā zemi loģistikas kompleksa būvniecībai. Šobrīd LSEZ valde apstiprinājusi zemes nomas rezervācijas līgumu lielākai teritorijai Dūņu ielā 5. Iesākumā AS “UPB” iecerei vēlējās 5000 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu, bet tagad rezervē 13 664 kvadrātmetrus lielu laukumu. Līdz šā gada 16. novembrim uzņēmumam jāiesniedz LSEZ būvprojekts minimālā sastāvā.
“Šāda prakse, kad uzņēmums noslēdz zemes nomas rezervēšanas līgumu, mums šķiet ļoti veiksmīga, jo ilgtermiņa zemes nomas līgumu slēdzam tikai tad, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Šeit ir arī labais piemērs uzņēmumiem. Kamēr darbojas zemes nomas rezervēšanas līgums, uzņēmumam vēl aizvien ir iespējas izvērtēt savu biznesa ideju tieši konkrētā teritorijā. “UPB” šajā gadījumā saprata, ka sākotnējais zemesgabals ir par mazu, un lūdza lielāku,” skaidro J. Lapiņš. Parasti zemes nomas rezervēšanas līgumi tiek slēgti uz gadu, bet atsevišķos gadījumos ir pieļaujami izņēmumi.
Svarīga – nepārtrauktība
“Iepriekšējais Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš šā gada 6. maijā aizgāja Mūžībā, un valdei, lai nodrošinātu uzņēmuma tālāku funkcionēšanu, bija jāapstiprina jauns pārvaldnieks. Pārvaldnieka vietas izpildītāja funkcijas pildīju visu maiju, bet 10. jūnijā valde pārvaldnieka amatā apstiprināja mani,” presi konferencē informēja J. Lapiņš. Viņš bija vienīgais kandidāts pārvaldnieka amatam.
“Šajā LSEZ attīstības stadijā ir svarīgas nevis novitātes darbā, bet gan darbu nepārtrauktība. Es uzņēmumā strādāju jau 10 gadus un esmu informēts par visām aktualitātēm. Šī biezā mape ar vienas valdes sēdes lēmumiem, kuru jūs redzat uz galda, vien ir pierādījums tam, ka uzņēmumā ir ļoti daudz aizsāktu darbu, projektu un aktivitāšu. Nākotnes uzdevums visticamāk ir sniegt pierādījumus par to, ka Liepājas Speciālā ekonomiskā zona nav tikai osta. Šābrīža piemērs ir Liepājas lidostas sertifikācija, kas šobrīd notiek. Mums no savas puses ir jāpiedāvā patrulēšana uz ūdens, tas ir, iespēja glābt cilvēkus gan Liepājas ezerā, gan jūrā, ja tas būtu nepieciešams. Mēs turpināsim veidot biznesa parkus vai attīstīt esošos. Ir liels potenciāls “Laumas” teritorijā un Linoleja rūpnīcas projektā, kas gan šobrīd mazliet iestrēdzis. Sadarbībā ar Liepājas Attīstības pārvaldi vecās industriālās teritorijas pilsētā ir viena no uzņēmuma nākotnes prioritātēm. Lielas iespējas ir 30 hektārus lielajā Karostas industriālajā parkā. Darāmā ir ļoti daudz, visi uzņēmuma darbinieki ir noslogoti, un šobrīd ir aktīvs un ražīgs laiks,” presei sacīja jaunais pārvaldnieks.
Jautāts par savulaik valsts sabiedriskajos medijos izskanējušo kritiku LSEZ un to, cik ilgi vēl zonai jāpastāv, J. Lapiņš sacīja: “Īsā atbilde ir vienkārša – līdz 2035. gadam, kas jau ir definēts skaitlis. Tas ir pietiekoši ilgs laiks. Tomēr jāpiebilst, ka noslēgtie uzņēmumu zemes nomas līgumi ir stipri aiz šī termiņa. Te ir jāņem vērā, kāds bija sākuma brīdis. Teikt, ka 1997. gadā LSEZ sāka no nulles, būtu aplami. Sākām no reāliem mīnusiem. Teritorijas, kas nokļuva uzņēmuma valdījumā, bija bēdīgā stāvoklī. Vēl aizvien ir teritorijas, kur nav nomnieku, un mums tās ir jāuztur. Tas prasa resursus. Šobrīd valdībā gudro par Latgales SEZ noteikšanu. Šie ir instrumenti, ko Eiropa mums piedāvā attīstībai. Latvijā to saprot un izmanto. Drīzāk ir jautājums, cik ilgi mums šādas īpašās ekonomiskās zonas pieļaus vecās Eiropas valstis, nevis kā uz tām skatīsies mūsu pašu valdība,” “Kursas Laikam” sacīja J. Lapiņš.
