Mūsdienu pasaule, šķiet, nav iedomājama bez modernajām tehnoloģijām. Tās ienāk ne vien modernākajās darbavietās, bet arī mājokļos. Liela daļa izmanto robotus – putekļsūcējus, modernas virtuves iekārtas, kas lielāko daļu darba izdara pašas, atstājot vairāk brīžu atpūtai.
Taču gribas atgādināt, ka ne vienmēr jaunākie zinātnes atklājumi ir jāuztver ar prieku un sajūsmu. Tie reizē ir ne vien palīgi, bet, iespējams, var pat kļūt par ienaidniekiem. Jau šobrīd modernās tehnoloģijas atņem darbu lielai daļai konkrētu nozaru speciālistu. Arvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku iegādāties modernas iekārtas, samazinot strādājošo štata vietu skaitu. Ja skatās ilgtermiņā – tas darba devējam, protams, ir izdevīgi. Nav jāmaksā mēnešalga, nav jāveic sociālās iemaksas, nav jānodrošina veselības apdrošināšana, vien ik pa laikam jāveic iekārtu tehniskā apkope.
Domāju, ka liela daļa ir pamanījusi, ka veikalos “Maxima” un “Rimi” jau kādu laiku darbojas pašapkalpošanās kases. Tajās pircējs pats var apstrādāt savu pirkumu un veikt apmaksu bez pārdevēja iesaistīšanās. Līdz ar to daļai pārdevēju ikdienā vairs darba nav tik daudz vai, sliktākajā gadījumā, nav nemaz. Liela daļa pircēju, protams, priecājas, ka pašapkalpošanās kases sniedz iespēju iepirkties patstāvīgāk un ātrāk, taču der aizdomāties – ja drīzumā visas veikala kases pārveidos par pašapkalpošanās kasēm, ko darīs cilvēki, kuri savulaik pildīja pārdevēju pienākumus? Viņiem nāksies darbu pamest un papildināt jau tā lielās bezdarbnieku rindas. Un tā tas notiks arī citās jomās, kur lems par labu robotizēta un ieprogrammēta darbaspēka izmantošanai.
Vai tā ir nākotne, ko vēlamies Latvijai – arvien vairāk speciālistu un dažādu jomu pārstāvju, kuri nespēj un nevar mūsu valstī atrast darbu? Diezin vai. Manuprāt, svarīgi apzināties un izsvērt mākslīgā intelekta radītos riskus un sabalansēt cilvēku un tehnoloģiju darbu, lai vietu zem saules rastu kā vieni, tā otri.
