Krotes Kronvalda Ata pamatskolas folkloras kopas “Traistēni” mazie dejotāji, dziedātāji un teicēji aktīvi sākuši rudens sezonu. “Grasāmies piedalīties gan valsts mēroga konkursos, gan uzstāties tepat Priekules novadā,” braši saka kopas vadītāja Līga Strēle.
Teic stāstus
Krotes pamatskolas meitenes par dalību folkloras kopā izsakās atzinīgi: patīk gan dejot, gan dziedāt tautasdziesmas, gan tautas teikas un pasakas stāstīt. “Atzīšos, ir pūles gan bērnus piesaistīt, gan noturēt pie intereses, tomēr darba augļi priecē,” atzīst L. Strēle.
Dalība folkloras kopā, kā izrādās, labi attīsta spēju izteikties, sevi pasniegt, un patērētais laiks visai materiāli attaisnojas, meklējot darbu, piedāvājot savas spējas tieši un bez bailēm izteikties. “Viņi visu paši dara – dzied, dejo un stāsta stāstus. Mūsu kolektīvā bijuši divi Stāstnieku Ķēniņi. Veiksmīgi piedalāmies konkursā “Diždižie dziedātāji”, bet pats lielākais darbs būs gatavošanās Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2015. gadā. Pavisam jāiemācās 21 rotaļdeja – tas ir daudz,” atklāj L. Strēle.
Izglābj no garlaikošanās
L. Strēle ar kultūras jomu saistīta jau no jaunības. Padomju Latvijā strādājusi tautas namā. “Viss reiz beidzas, un lielā savienība arī beidzās. Nejauki sanāca, ka darba vairs nebija un nebija man īsti padoma, ko iesākt. Manas meitas jau zināja, kas man patīk, un nosūtīja omi uz Folkloras skolu mācīties. Šo darbu ne pret ko vairs nemainītu. Esmu atradusi savu piepildījumu, strādājot ar bērniem tieši folkloras kopā,” uzsver L. Strēle.
Kas tautumeitām jāzina?
Iepriekš L. Strēle vadījusi masu pasākumus, tādēļ galvenais talants ir organizēt cilvēkus, atrast palīgus, ja tādi vajadzīgi. “Es pati neesmu runas speciāliste vai arī horeogrāfe, tomēr, ja man vajag padomu vai palīdzību, tad to vienmēr sarunāju,” teic kopas vadītāja.
Jautāta, vai bērniem māca vēl ko bez dejošanas, dziesmas un runas, L. Strēle atzīst, ka folkloras kopā visu var uzzināt, jo tajā tautas pūru pārcilā no viena gala līdz otram. “Piemēram, tām meitām, kas vēl pie vīra negrasās iet, ir jāstāv ar kājām zemē un ar galvu zvaigznēs, bet tām, kuras precību gados nāk, jāmācās vēderu ievilkt un pēcpusi neatšaut. Galvenais – viņām jāiemācās smuki smaidīt, tas dzīvē daudz palīdz,” saka L. Strēle.
Kā tad tautudēlam jāiet un kādēļ puišus nevar piedabūt folkloras kopā darboties? L. Strēle atzīst, ka ar puišiem visos deju kolektīvos mūsdienās ir liela ķeza. “Puišiem ir jāiet tā, ka zeme rīb. Tā nav, ka nenāk pie manis zēni. Pirmajās klasītēs jau nāk un daudz ko iemācās, bet, kad nāk sestajā, septītajā klasē, tad viņiem citas lietas galvā. Nesen divi mūsu kopas puiši skaisti novadīja pasākumu, kaut gan jau vairākus gadus nedejo. Galvenais ir iesēt to pareizo sēklu, tad tā dīgst un ņemas spēkā un aug līdz ar bērniem,” saka folkloras kopas vadītāja.
