Tiesības par ātruma pārsniegšanu plāno atņemt atkārtotiem pārkāpējiem

Rosinātais transportlīdzekļa vadītāja tiesību izmantošanas aizliegums, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu virs 30 kilometru stundā (km/h), primāri attiektos uz personām, kas izdarījušas ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumus vairākkārt, aģentūrai LETA atzina Valsts policijā.

Ceļu satiksmes drošības padomē 9.decembrī izskanējušais priekšlikums raisījis dažādus viedokļus sabiedrībā, kā arī pārliecību, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības tiks atņemtas ikvienam, kas pārsniegs minēto ātrumu.

Precizējot izskanējušo informāciju, policija norāda, ka iespējamie grozījumi, kas aizvien vēl ir tikai projekts, paredzētu, ka autovadītāja tiesību izmantošanas aizliegums uz noteiktu laiku būtu kā papildu soda mērs un primāri attiektos tieši uz personām, kurām jau iepriekš ir fiksēti būtiski atkārtoti CSN pārkāpumi.

Proti, policists, apturot atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju, izvērtēs gan pārkāpēju, gan pārkāpumu raksturojošos apstākļus, kā arī atkarībā no pārkāpuma izdarīšanas vietas varētu piemērot atbilstošāko sodu.

Veicot šādus grozījumus Ceļu satiksmes likumā, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 km/h tiktu nodrošināta iespēja piemērot tiesību izmantošanas aizliegumu uz trīs mēnešiem.

Neskatoties uz to, ka jau patlaban paredzēta atbildība par ātruma pārsniegšanu virs 30 km/h, statistika liecina, ka tā ir nepietiekama, lai uzlabotu to autovadītāju uzvedību ceļu satiksmē, kuri atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi pakļaujot lielam riskam gan savu, gan apkārtējo satiksmes dalībnieku dzīvību.

Policija pārskatījusi esošo sodu sistēmu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem un izstrādāts likuma grozījumu projekts, kas paredz, ka personām, kuras noteiktā laikā atkārtoti pārkāpj CNS, pie pārkāpuma izdarīšanas atkārtotības varētu palielināt sankciju un nodrošināt soda individualizāciju.

Nosakot ceļu satiksmes smaguma pakāpi, secināts, ka cēloniskā sakarā tā ir tieši saistīta ar ātrumu. Līdz ar vidējā ātruma palielināšanos 1% apmērā par 4% palielinās arī letālu negadījumu risks.

Piemēram, ceļu satiksmes negadījumā mazaizsargātākajam ceļu satiksmes dalībniekam – gājējam, kuru notriec vieglā automašīna ar ātrumu 65 km/h, ir vairāk nekā četras reizes lielāks bojāejas risks nekā tad, ja šī vieglā automašīna brauktu ar ātrumu 50 km/h.

Policija 2020.gadā veikusi pētījumu par atkārtotiem ātruma pārkāpumiem ceļu satiksmē. Pētījuma rezultātā tika iegūti dati par 592 personām, kuras laika periodā no 2019.gada jūnija līdz 2020.gada maijam ir vismaz divas reizes pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 31 km/h.

Tāpat 2021.gadā Valsts policija veica pētījumu par iepriekš atlasītām 592 personām, lai iegūtu datus par to, vai gada laikā pārkāpēju uzvedība uz ceļa ir mainījusies, vai personas turpina smagi pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, vai šīm personām ir arī citi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.

Gada laikā 11% jeb 64 personām no visas izlases ir iestājies liegums vadīt transportlīdzekli, no tiem 14% jeb deviņos gadījumos liegums iestājies atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu dēļ. Kopumā gada laikā no 592 personām 56% vadītāju tāpat kā iepriekšējā periodā turpināja pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus.

Analizējot tieši ātrum pārkāpējus, no 330 personām, kuras pārkāpušas ceļu satiksmes noteikumus, atļauto braukšanas ātrumu gada laikā ir pārkāpuši 77% vadītāju. No visas izlases grupas ātruma pārkāpēji veido 41%. Kopumā minētās 254 personas ir pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu 404 reizes.

Savukārt atļauto braukšanas ātrumu virs 31 km/h ir pārkāpuši 46% no visiem ātruma pārkāpējiem, kuri kopumā atļauto braukšanas ātrumu virs 31 km/h pārkāpuši 136 reizes. Vēl 16% pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu divas reizes, un viena persona – trīs reizes.

Toreiz secināts, ka 20% no visas izlases nav mainījuši savus ieradumus un turpina smagi pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu. Turklāt kopā gada laikā vadītāji no pētāmās grupas ir iekļuvuši 67 ceļu satiksmes negadījumos.

Foto – Pixabay