Vaidere: Neatrisināti konflikti vēja parku lēmumos apdraud Latvijas drošību un sabiedrības uzticību

Neatrisināti konflikti vēja parku lēmumos apdraud Latvijas drošību un sabiedrības uzticību, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā aģentūru LETA informēja politiķes birojā, Vaidere ir vērsusies pie premjeres Evikas Siliņas (JV), klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa (ZZS), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV), kā arī ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS), aicinot valdību izvērtēt plānoto vēja elektrostaciju parku “K2 Ventum” Dienvidkurzemē un vajadzību pēc ilgtermiņā pārdomātas, datos balstītas enerģētikas plānošanas Latvijā.

Pāvilostas gadījums ir jāvērtē nevis kā lokāls konflikts, bet kā tests Latvijas spējai pieņemt drošus un atbildīgus ilgtermiņa lēmumus, atzīmē Vaidere, kura EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un ir Eiropas Enerģētikas foruma viceprezidente.

Viņa secina, ka industriālu vēja parku izvietošana ir pieļaujama tikai tam paredzētās vietās, ievērojot ainavu, kultūrvēsturiskās vērtības un līdzsvaru starp dabisko vidi, vietējo ekonomiku un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, pretējā gadījumā sekas būs tūlītējas un pastāv risks neatgriezeniski zaudēt tieši to, kas šo apkaimi padara dzīvotspējīgu. Vaidere uzsver, ka ir nepieciešams skaidrs Latvijas teritorijas kartējums, kurās vietās varētu šos vēja parkus veidot, un tad attiecīgi uzņēmumi varētu pieteikt savus projektus.

Viņa atzīmē, ka plānotais projekts paredz 46 līdz 250 metrus augstu vēja turbīnu izbūvi Baltijas jūras piekrastē – aizsargjoslā starp Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu, tikai 2,5 kilometru attālumā no Pāvilostas. Tā ir piekrastes mazpilsēta ar saglabātu zvejnieku ciema plānojuma struktūru, kas aizvadīto 30 gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu tūrisma galamērķi, balstītu neskartā piekrastes ainavā un dzīves kvalitātē, norāda politiķe.

Vaidere rezumē, ka “K2 Ventum” neatbilst ne Pāvilostas teritorijas plānojumam, ne Dienvidkurzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, kur vēja enerģijas attīstībai paredzētas citas teritorijas ar būtiski mazāku ietekmi uz apdzīvotām vietām un piekrasti.

Deputāte arī vērš valdības uzmanību uz to, ka Baltijas jūras piekraste ir stratēģiski nozīmīga Latvijas nacionālajai drošībai un gaisa telpas uzraudzībai. Aizsardzības ministrija ir norādījusi, ka vēja parku izbūve šajā teritorijā ir pieļaujama tikai ar kompensējošiem risinājumiem, par kuru īstenošanu, izmaksām un finansēšanu sabiedrībai līdz šim nav sniegta skaidra informācija. EP deputāte akcentē, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā šie risinājumi tiks īstenoti un vai drošības infrastruktūras pielāgošana nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Viņa atzīmē, ka jautājumus rada arī ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) neatkarība. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra publiski pieejamajiem datiem IVN pasūtītājs SIA “K2 Ventum” un IVN izstrādātājs SIA “K2 Projekts” ir reģistrēti vienā juridiskajā adresē, un abu uzņēmumu vēsturisko dalībnieku sarakstos figurē vienas un tās pašas personas.

“IVN ir valsts noteikts drošības filtrs. Ja šī filtra neatkarība rada pamatotas šaubas, apšaubāma kļūst visa turpmāko lēmumu ķēde, it īpaši, ja IVN atzinumā figurē vārdi “nebūtiska ietekme”,” pauž EP deputāte.

Pēc Vaideres paustā, publiski izskanējuši arī solījumi par teju miljons eiro ikgadējām iemaksām pašvaldības budžetā, taču nav publiski pieejamu aprēķinu un juridiski saistošu garantiju šo maksājumu izpildei. Viņa piebilst, ka nav arī skaidrs, kā patlaban vēl nepelnošs, pāris gadus vecs uzņēmums ar 2800 eiro pamatkapitālu spēs nodrošināt visu, ko tas sola. Tāpat nav sniegta skaidra informācija par vēja turbīnu demontāžu, teritorijas atjaunošanu un finanšu garantijām pēc to kalpošanas beigām, klāsta eiroparlamentāriete.

“Atjaunojamā enerģija ir gan Eiropas Savienības, gan Latvijas stratēģiska prioritāte un arī vēja enerģija Latvijai ir vajadzīga, taču to nedrīkst diskreditēt ar sasteigtiem, nepārdomātiem projektiem. Gudra, caurspīdīga un sabalansēta attīstība ir vienīgais veids, kā stiprināt gan enerģētisko drošību, gan sabiedrības uzticību,” norāda Vaidere.

Jau rakstīts, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pagājušā gada 22. decembrī nodeva sabiedriskajai apspriešanai “K2 Ventum” vēja elektrostaciju parku Dienvidkurzemes novadā.

KEM ir sagatavojusi rīkojuma projektu un tā anotāciju. Projektā paredzēta 46 vēja elektrostaciju un saistītās infrastruktūras būvniecība. Vērtētais vēja elektrostacijas masta augstums nepārsniedz 168,5 metrus. Plānots uzstādīt jaunākās paaudzes stacijas, kuru nominālā ražošanas jauda atkarībā no modeļa ir 6,2-7,0 MW. Teorētiski sasniedzamais maksimālais vienas vēja elektrostacijas saražotais elektroenerģijas daudzums ir līdz 22 569 megavatstundām (MWh) gadā.

Tuvākās apdzīvotās vietas plānotajam vēja parkam “K2 Ventum” ir Saka, kas atrodas aptuveni 1,7 kilometra attālumā, Pāvilosta, kas atrodas aptuveni 2,5 kilometru attālumā, un Ziemupe, kas atrodas 4,9 kilometru attālumā.

Vēja elektrostaciju parka apkārtnē, līdz trīs kilometru rādiusā, tuvākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kam noteikts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas “Natura 2000” statuss, ir Grīņu dabas rezervāts, dabas liegums “Ziemupe”, dabas liegums “Sakas grīņi”, dabas liegums “Pāvilostas pelēkā kāpa”, aizsargājamā jūras teritorija “Akmensrags”, kā arī aizsargājama teritorija, kas nav iekļauta “Natura 2000” teritoriju tīklā, – dabas parks “Upesmuižas parks”.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “K2 Ventum” reģistrēts 2023. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pērn ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta 43 260 eiro zaudējumus.

“K2 Ventum” pieder SIA “Eko Kursa” (51%) un “Ventum Capital” (49%). Savukārt “Eko Kursa” kapitālā pa 32,5% pieder trim Šveicē reģistrētām kompānijām – “ATM Energy”, “Meta Engineering” un “Golden Hill Energy”, bet vēl 2,5% daļu pieder Armandam Sadauskim. Savukārt “Ventum Capital” uz pusēm pieder Agrim Kalniņam un Mārtiņam Šveidem.