FOTO: Novērš defektus uz pērn atjaunotā Aizputes-Kalvenes ceļa

Pirmdien, 19. jūlijā, uz Aizputes-Kalvenes ceļa tika novērsti defekti. Autovadītājiem bija jārēķinās ar ātruma ierobežojumiem līdz 50 un 70 kilometriem stundā, portāls novēroja pirmdienas pēcpusdienā. Šajā ceļa posmā seguma tika atjaunots pērn.

"Latvijas Valsts ceļi" pagājušās nedēļas beigās informēja, ka garantijas laikā būvnieki jau bija veikuši defektu labojumus 14 reģionālo autoceļu posmos,  kur pērn tika veikta seguma atjaunošana, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, un tika konstatēti defekti.

Kopumā defekti tika konstatēti 32 posmos un šajā būvdarbu sezonā būvniekiem tie ir jānovērš garantijas ietvaros. Netipiski augsta gaisa temperatūra, kas jau ilgāku laiku dienā pārsniedz 30 grādus, traucē defektu labošanas darbus, jo bitumena emulsijas ieklāšana šādā karstumā nav vēlama. Tāpēc defektu labošana daudzviet ir atlikta līdz gaisa temperatūra pazemināsies.

Kā zināms pēc ziemas sezonas kopumā trešdaļā posmu, kur pērn tika veikta seguma atjaunošana, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, defektu dēļ notika šķembu atdalīšanās no seguma.

Defekti virsmas apstrādes posmos ir radušies pārsvarā bitumena emulsijas nepietiekamas kvalitātes un laika apstākļu dēļ.

Atsevišķos pēc virsmu ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no būvniecības objektiem tika konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla (šķembu) adhēzija (bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā materiāla saķere). Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā objektos netika konstatētas patlaban novēroto defektu pazīmes.

Bitumena emulsija maina savas īpašības un dažkārt viena un tā pati emulsija, pārbaudīta dažādos laikos, uzrāda atšķirīgus rezultātus. Lēmums par darba uzsākšanu ir jāpieņem atbilstoši būvdarbu veicēja veiktajām pārbaudēm objektā, kurām seko būvuzraudzība. Virsmas apstrādes tehnoloģijas īpašību dēļ – bitumena emulsija tiek gatavota speciāli katram objektam un nekavējoties piegādāta un ieklāta – pie pasūtītāja paraugs nonāk un tiek pārbaudīts nākamajā dienā. Par rezultātu tiek informēts būvnieks un to izmanto turpmākā darba kvalitātes vadībai.

Tāpat daļa būvdarbu ar virsmas apstrādes tehnoloģiju tika veiktas vēlāk par 15.augustu, kas ir gala termiņš virsmas apstrādes izmantošanai remontdarbu veikšana un to rekomendē aktuālās Ceļu specifikācijas.

Valsts ceļu tīklā bija jārealizē darbi, kuriem finansējums tika piešķirts tikai pagājušā gada aprīļa beigās no līdzekļiem no neparedzētajiem gadījumiem, līdz ar to darbi bija jāpabeidz līdz 2020. gada beigām. Ņemot vērā saspringto laika grafiku un labos laika apstākļus, kas pieturējās arī rudens mēnešos, tika pieņemts lēmums atļaut pielietot šo tehnoloģiju, kamēr vien laika apstākļi ir labvēlīgi. Tas bija apzināts pasūtītāja lēmums un piegādātāja, proti, būvnieka risks. Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem par darbu veikšanas riskiem un gala kvalitāti atbildību nes būvdarbu veicēji.

Diemžēl daudzos posmos virsmas apstrāde pēc ieklāšanas dažādu iemeslu dēļ nesaformējās atbilstoši prasībām un pie pirmajiem atkušņiem ir parādījušies defekti. Pavasarī, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvnieks garantijas ietvaros veiks defektu labojumus. Līdz defektu labošanai būvnieks nodrošinās šķembu slaucīšanu no ceļa. Defektu posmos tiks ierobežots arī maksimālais braukšanas ātrums.

Izmaiņas virsmas apstrādes kvalitātes uzraudzībā un kontrolē 2021. gada sezonā un turpmāk

Arī šogad ceļu būvdarbu ietvaros ir plānots reģionālo autoceļu posmos pielietot virsmas apstrādes tehnoloģiju. Informācija par papildu finansējumu valsts autoceļu remontdarbiem šogad ir pieejama nedaudz ātrāk, nekā pērn, lēmums pieņemts marta beigās. Lai neatkārtotos pērnā gada pieredze, vairāk plānots izmantot asfaltbetona seguma tehnoloģijas, kuras ir dārgākas, taču mazāk atkarīgas no laika apstākļiem.

“Asfaltbetons ir dārgāks un tas atšķirībā no virsmas apstrādes “neārstē” plaisas, tomēr tā izbūves kvalitāte ir mazāk atkarīga no laika apstākļiem un tā ražošanas process ir labāk kontrolējams. Lai ar ierobežotiem līdzekļiem panāktu pēc iespējas lielāku segumu kalpošanas laika palielinājumu, šajā sezonā bija iecerēts veikt virsmas apstrādi uz vairāk nekā 60 mazāk noslogotiem ceļu asfaltbetona segumiem, tomēr, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, virsmas apstrāde asfaltbetonu seguma atjaunošanai tiks izmantota tikai 40 posmos,” norāda VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.

Ja kādos objektos virsmas apstrāde tomēr tiks veikta pēc 15. augusta, tad izmantojamiem materiāliem un tehnoloģijai tiks izvirzītas papildus prasības. Tāpat turpmāk virsmas apstrādes objektos būvuzraudzībai būs ikreiz jāpārliecinās, ka izpildītājs ir pārbaudījis objektā piegādāto materiālu adhēziju (saderību). Ceļu specifikācijas papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.

Garantiju saistības

Visos līgumos par ceļu būvdarbiem, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir paredzēts garantiju termiņš trīs gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo visi radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad nekvalitatīvu izejvielu vai laika apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem būs jāpilda garantijas saistības.

Pasūtītājam arī ir tiesības defektu labošanu uzdot citam izpildītājam, ja vainīgais to pienācīgi neveic, un par defektu labošanu maksāt no būvdarbu veicēja garantijas nodrošinājuma.

Par virsmas apstrādes tehnoloģiju
Viena no tehnoloģijām, kas tiek izmantota pie seguma atjaunošanas ir virsmas apstrāde. Asfaltbetona segumu apstrādā ar bitumena emulsiju un 8-11 mm šķembām, lai kavētu plaisu veidošanos asfaltbetona segumā. Virsmas apstrāde ir relatīvi lēts veids kā paildzināt kalpošanas mūžu autoceļu asfaltbetona segumam situācijā, kad nav pieejams finansējums segas pārbūvei. Šo metodi pielieto arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur tā ir plaši izplatīta.

Virsmas apstrāde ir Eiropas standartam atbilstošs būvizstrādājums, kas, salīdzinoši nelielo izmaksu dēļ, ļauj ekonomiski efektīvi paildzināt asfaltbetona segumu kalpošanas laiku. Ņemot vērā, ka būvizstrādājums virsmas apstrāde atšķirībā no citiem būvizstrādājumiem netiek ražots speciālās ražotnēs, bet ražošanas process notiek tieši uz ceļa, virsmas apstrādes ieklāšanas un formēšanās procesā ir vairāk grūti kontrolējami riski. Būtiska ir ne vien izejvielu kvalitāte, ķīmiskā saderība un ieklāšanas iekārtu tehniskais stāvoklis, bet arī tas vai konkrētais ceļa posms ir līkumā vai krustojumā, saulē vai ēnā, kādi ir laika apstākļi ieklāšanas brīdī un kādi tie būs gan pirmajās stundās, gan pirmajās nedēļās pēc ieklāšanas. Svarīgi, lai pirmajās nedēļās pēc virsmas apstrādes ieklāšanas būtu pietiekam silti un sausi laika apstākļi un īpaši svarīgi, lai autovadītāji ievērotu noteiktos ātruma ierobežojumus. Šķembiņām ir jāsaformējas satiksmes ietekmē – jāatrod stabilākais stāvoklis balstoties citai pret citu un stingri jāpielīp seguma virsmai. Ja autovadītāji pārsniedz noteikto ātrumu, strauji bremzē vai paātrinās, tad automašīnu riteņi šķembiņas nepieveltņo, bet atrauj no seguma, tā paildzinot virsmas apstrādes formēšanos vai pat atsevišķas vietas sabojājot pavisam.

Par zaudējumu piedziņu, ja tie rodas uz valsts autoceļa

Ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ, un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi.

Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšana, tad, lai saņemtu atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, tā īpašniekam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja).

Ja negadījums ir noticis ceļa posmā, kas nodots būvdarbu veikšanai uzņēmējam, tad prasība par zaudējumu segšanu jāadresē attiecīgajam uzņēmējam.

Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma vietu un apstākļus, kā arī sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. Vienlaikus vēlams arī transportlīdzekļa vadītājam pašam nofotografēt negadījuma vietu un transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa sastādītu remontdarbu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, transportlīdzekļa īpašnieks iesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam).

Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā transportlīdzekļa īpašniekam atlīdzību. Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā.

LVC nav tiesiska pamata izmaksāt atlīdzību par ceļa apstākļu dēļ bojātu transportlīdzekli, ja transportlīdzekļa vadītājs uz ceļu satiksmes negadījuma vietu nav izsaucis policiju un tā rezultātā nav identificēta negadījuma vieta, nav fiksēti ceļa apstākļi un nav sastādīts ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols.

Policijai nav tiesību nebraukt uz izsaukumu, jo saskaņā ar likuma Par policiju 10. panta pirmās daļas 2. punktu policijas pamatpienākums ir reģistrēt iesniegumus un informāciju par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, savlaicīgi reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju par personu vai sabiedrības drošību apdraudošiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskām nelaimēm un citiem gadījumiem).

Pievieno komentāru

Aizputē