Pēc administratīvi teritoriālās reformas visvairāk pašvaldību vadītāju amatu ieguvusi ZZS un to veidojošās partijas

Pēc pašvaldību vēlēšanām, kas iezīmēja administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, visvairāk pašvaldību vadītāju amatu ir ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un šo apvienību veidojošās partijas, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Startējot no ZZS saraksta pie mēra amatiem tikušie četri politiķi. Par Jelgavas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Andris Raviņš, par Jūrmalas mēru - Gatis Truksnis, Dienvidkurzemes novadu vadīs Aivars Priedols, bet Ludzas novada domi arī turpmāk vadīs Edgars Mekšs.

No ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības pie mēra amata tikuši vēl četri politiķi. Ventspils novadu turpinās vadīt Aivars Mucenieks, Jelgavas novada domi - Ziedonis Caune, Madonas novadu - Agris Lungevičs, bet Krāslavas novada domi - Gunārs Upenieks.

Vēl divi mēra amati apvienībai tikuši no Latvijas Zaļās partijas saraksta startējušiem politiķiem - Raivim Ragainim, kurš ievēlēts par Jēkabpils mēru, un Mārim Zustam, kurš vadīs Saldus novada domi.

Vēl viena ZZS veidojošā partija - Liepājas partija - atguva šīs Kurzemes pilsētas mēra amatu. Par Liepājas domes priekšsēdētāju ievēlēts Gunārs Ansiņš.

Savukārt skaidrība netika viesta par to, kā rokās nonāks vara Ventspils pilsētas domē. Ventspilī neizdevās ievēlēt pašvaldību vēlēšanās uzvarējušā "Latvijai un Ventspilij" saraksta līderi Aivaru Lembergu, kurš bija vienīgais domes priekšsēdētāja amata kandidāts, taču pašlaik atrodas apcietinājumā. Par viņu nobalsoja seši deputāti, pret bija arī seši deputāti, līdz ar to pašvaldības priekšsēdētājs netika ievēlēts un domes sēde tika atlikta līdz 5.jūlijam.

Līdz ar to ZZS dažādās formācijās vadīs 11 pašvaldības.

Par otru ietekmīgāko partiju pēc vēlēšanām var uzskatīt Latvijas Reģionu apvienību (LRA), kas ieguvusi mēra amatus septiņās pašvaldībās.

No LRA Ādažu novadā par mēru ievēlēts Māris Sprindžuks, Limbažu novadā - Dagnis Straubergs, Tukuma novadā - Gundars Važa, Mārupes novadā - Andrejs Ence, Gulbenes novadā - Andis Caunītis, Saulkrastu novadā - Normunds Līcis, bet Preiļu novadā - Ārijs Vucāns, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA), bet vēlēšanās kandidēja apvienotā sarakstā ar "Apvienību "Iedzīvotāji"" un Jauno konservatīvo partiju (JKP).

Sešās pašvaldībās galveno amatu ieguvusi Nacionālā apvienība. Par Siguldas novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Uģis Mitrevics, par Talsu novada domes priekšsēdētāju - Sandra Pētersone, par Bauskas novada mēru kļuva Aivars Okmanis. Arī Ogres mērs Egils Helmanis saglabāja varu šajā pilsētā, bet par Smiltenes novada priekšsēdētāju ievēlēts NA pārstāvošais Edgars Avotiņš.

Nacionālajai apvienībai arī izdevies apspēlēt LZS un iegūt Dobeles mēra krēslu, lai arī LZS Dobelē ieguva pārliecinoši lielāko balsu skaitu. Par Dobeles novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Gaigalis.

"Jaunā vienotība" (JV) tikusi pie mēra amatiem trīs pašvaldībās, bet tās sadarbības partneri - vēl divās. Par Cēsu novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Rozenbergs, par Alūksnes mēru - Dzintars Adlers, bet par Salaspils mēru -  Raimonds Čudars. Savukārt no JV sadarbības partneriem mēra amatus ieguvuši Inga Bērziņa no partijas "Kuldīgas novadam" un Jānis Baiks no partijas "Valmierai un Vidzemei".

"Latvijas attīstībai", pateicoties sadarbībai ar citiem politiskajiem spēkiem, tikusi pie vismaz trīs pašvaldību stūres. Par jaunā Ķekavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Latvijas attīstībai"/"Izaugsme" pārstāvis Juris Žilko, kurš gan pārstāv saraksta "Izaugsmes" spārnu, Līvānu novada domi vadīs Andris Vaivods, bet Ropažu novada domi - Vita Paulāne.

Aizkraukles novadā par mēru tika ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Leons Līdums, kurš startēja no apvienotā "Latvijas attīstībai"/"Vidzemes partijas" saraksta un pieskaitāms pie "Vidzemes partijas". Arī Valkas novada domē abas šīs partijas startēja vienā sarakstā un mēra krēslu saglabāja Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

"Saskaņai" pēc varas zaudēšanas Rīgā galvaspilsētas pašvaldības ārkārtas vēlēšanās izdevies nosargāt savu bastionu Rēzeknē, kur par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Aleksandrs Bartaševičs. Turklāt šī partija atguvusi varu Daugavpilī, kur mēra krēslā, pateicoties "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības sadarbības memorandam, sēdies Andrejs Elksniņš.

Latgales partija, kura savulaik ir slēgusi sadarbības līgumus ar dažādām nacionālā līmeņa partijām, ir tikusi pie mēra amata jaunajā Balvu novadā. Tur par mēru ievēlēts līdzšinējais Viļakas novada mērs Sergejs Maksimovs. Savukārt Daugavpils novada partijas pārstāvis Arvīds Kucins ievēlēts par domes priekšsēdētāju jaunajā Augšdaugavas novadā.

Savukārt vienīgā pašvaldība, kur pie varas ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija, ir Olaines novads, kur mēra amatā atkal ievēlēts Andris Bergs.

Kopumā Latvijā ir sešas pašvaldības, kur mēra krēslā nav ticis kāds no saraksta, kurš ieguva labākos rezultātus procentuāli.

Dobeles novadā pie mēra amata ticis NA pārstāvošais Gaigalis, lai arī vēlēšanās visvairāk balsu ieguva LZS (44,19%), Ķekavas novadā - Žilko (LA, Izaugsme), lai arī vēlēšanās visvairāk balsu ieguva JV (24,12%), bet Alūksnes novadā - Adlers (JV), lai arī vēlēšanās visvairāk balsu ieguva ZZS (23,33%).

Preiļu novadā par mēru kļuva Vucāns (LRA), bet vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Latgales partija un "Jaunā vienotība" (21,56%), Jēkabpils novadā - Raivis Ragainis (LZP), bet vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Latvijas attīstībai" (21,01%), savukārt Gulbenes novadā - Andis Caunītis (LRA), lai arī vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Latvijas attīstībai" (17,8%).

Kā ziņots, šodien stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma no 119 Latvijas pašvaldībām izveidojot 43. Šodien 40 jaunievēlētajās pašvaldībās notika pirmās domes sēdes, kurās bija jāievēlē domes priekšsēdētāji. Tātad nenotika trīs pašvaldībās - Rīgā, kur jau pagājušā gada rudenī notika ārkārtas vēlēšanas, kā arī Varakļānos un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks šī gada rudenī.

Pievieno komentāru

Dienvidkurzemes novadā