Latvijā lielākā daļa sējumu ir pārziemojuši veiksmīgi un ziemāju stāvoklis kopumā ir vērtējams kā labs, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra aģentūrai LETA sacīja, ka, izņemot vietas, kur lauku un ceļu malās bija sniega sanesumi, augi ir pārziemojuši. Vietās, kurās bija sniega sanesumi, augi ir izsutuši. Tādējādi šajās vietās ziemas kviešus varēs piesēt ar vasaras kviešiem.
Skudra arī minēja, ka agrāk sētie ziemas kvieši bija vairāk pakļauti izsušanai, jo to lapu virsma bija lielāka, savukārt tie, kas sēti vēlāk, cieta mazāk.
Tāpat viņš norādīja, ka ziemas rapsis pārziemoja labi zem biezās sniega segas. Vienīgi vietās, kurās, kūstot sniegam, piemēram, nesakārtotas meliorācijas sistēmas dēļ, stāvēja ūdens, augi aizgāja bojā.
Skudra piebilda, ka diezgan lieli ir meža dzīvnieku nodarītie postījumi laukos pie meža masīviem, taču tie nav tik kritiski, lai augi nespētu ataugt, jo lielākoties sniega sega tos ir pasargājusi.
Augu attīstība patlaban notiek ļoti pakāpeniski, un tie nepaliek uzreiz zaļi, jo Zemgalē augsnes temperatūra ir ap +3 grādiem, bet Vidzemē temperatūra ir pat zemāka, skaidroja Skudra.
Pagaidām aktīva papildmēslošana augiem vēl nenotiek teica Skudra, piebilstot, ka augiem saknes attīstās ļoti lēni, un nevar zināt, kāda situācija būs vēlāk ar laika apstākļiem.
Runājot par sējas sākšanu, Skudra sacīja, ka lauki vēl ir pārāk mitri, un aktīva sēja varētu sākties aprīļa sākumā. Jāsagaida, lai augsne iesilst līdz vismaz +5 grādiem, lai augi varētu normāli dīgt un temperatūra būtu optimāla.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols aģentūrai LETA atzīmēja, ka patlaban ziemāju stāvoklis kopumā vērtējams kā labs, lielākā daļa sējumu pārziemojuši veiksmīgi, un plašākas bojājumu platības nav novērojamas. Tomēr pārmitrajās vietās joprojām saglabājusies rudens nelabvēlīgo apstākļu ietekme.
Ziemas rapsis kopumā izskatās labi, sacīja Ozols, piebilstot, ka sniega sega ziemas periodā palīdzēja augiem veiksmīgāk pārziemot un mazināja temperatūras svārstību ietekmi.
Savukārt ziemas kviešu laukos vietām novērojamas izsušanas pazīmes, atsevišķās platībās redzami sala radīti bojājumi, kā arī pelējums, norādīja Ozols.
Kurzemē atsevišķās saimniecībās jau sākusies pirmā papildmēslošana, bet Zemgalē šos darbus plānots sākt šonedēļ, ja laika apstākļi saglabāsies labvēlīgi.
Ozols prognozēja, ka pavasara sējas darbi plašākā apmēra varētu sākties uzreiz pēc Lieldienām, ja augsnes apstākļi būs pietiekami piemēroti tehnikas darbam.
Foto – Pixabay
