Valdība apņēmusies gada laikā reorganizēt Liepājas Universitāti

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā, vēsta LETA.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Noteikumu projekts par šo augstskolu reorganizāciju valdībā tika iesniegts īsi pirms otrdienas Ministru kabineta sēdes, līdz ar to diskusijas ar augstskolu iesaisti izpalika. Iebildumus par šādu rīcību IZM izpelnījās no zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA). Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) augstskolu reorganizāciju pamatoja tostarp ar drošības apsvērumiem.

LETA jau ziņoja, ka, atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas nosaka jaunu tipoloģiju, un plānotajai augstskolu pārvaldības reformai 27 Latvijas augstskolām tiks piemērots jauns tips, otrdien nolēma Ministru kabinets.

IZM norāda, ka tips ir noteikts, izvērtējot 16 valsts augstskolu un 11 juridisko personu dibināto augstskolu atbilstību zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas statusam.

Zinātnes universitātes tips tiks piemērots Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei.

Mākslas un kultūras universitātes tipu piemēros Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Lietišķo zinātņu universitātes statuss būs Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei.

Savukārt lietišķo zinātņu augstskolas tips būs Baltijas Starptautiskajai akadēmijai, Banku augstskolai, Biznesa augstskolai "Turība", Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolai "RISEBA", Ekonomikas un kultūras augstskolai, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolai, Latvijas Jūras akadēmijai, Latvijas Kristīgai akadēmijai, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Lutera akadēmijai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Rīgas Aeronavigācijas institūtam, Rīgas Ekonomikas augstskolai, Rīgas Juridiskajai augstskolai, Transporta un sakaru institūtam, Ventspils augstskolai un Vidzemes augstskolai.

Tāpat ziņots, ka 16.augustā stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot to iekšējās pārvaldības modeli. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Lielākās debates saistībā ar Augstskolu likuma grozījumiem izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.

Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret padomēm, jo nebija skaidrs, kādu funkciju tās pildīs un cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, satversmes sapulcei, senātam un rektoram.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.

Pievieno komentāru

Liepājā