Šā gada sezonā galveno ziemāju kultūraugu ražas prognozes Latvijā kopumā ir vidējas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības ekspertu veiktās ziemāju labību un ziemas rapša apsekošanas rezultāti.
LLKC informēja aģentūru LETA, ka būtiskākie ietekmējošie faktori bija sausais pavasaris, nevienmērīgs mitruma nodrošinājums reģionos, kā arī augstās resursu cenas, kas daudzās saimniecībās ierobežojušas mēslojuma izmantošanu.
Ik gadu no maija līdz oktobrim LLKC speciālisti visos Latvijas reģionos veic kultūraugu sējumu un kartupeļu stādījumu apsekošanu, lai sagatavotu galveno laukaugu ražas prognozes.
Šobrīd vidējā prognozētā ziemas kviešu ražība Latvijā ir 4,6 tonnas no hektāra, rudzu – 4,3 tonnas no hektāra, tritikāles – 3,7 tonnas no hektāra, ziemas miežu – 4,3 tonnas no hektāra, bet ziemas rapša – 2,4 tonnas no hektāra.
Šā gada pavasaris sākās agri, un veģetācija atsākās jau martā, tomēr vēsā laika dēļ augu attīstība noritēja lēni un pakāpeniski, norāda LLKC. Graudaugu sējumi kopumā pārziemojuši labi, būtiski izsalšanas bojājumi nav konstatēti, izņemot vietas ar ilgstošu ūdens uzkrāšanos. Vēsais pavasaris daudzviet veicināja ziemāju cerošanu un produktīvu sējumu veidošanos.
Tomēr meteoroloģiskie apstākļi reģionos bija ļoti atšķirīgi. LLKC informē, ka aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā bija mazāk nekā puse no normas, bet vairākās vietās novērots pat ekstremāls sausums. Visvairāk sausuma sekas izjuta Kurzeme un daļa Zemgales, kur pēc sniega nokušanas ilgstoši trūka nokrišņu. Vēsais laiks un spēcīgie vēji vēl vairāk samazināja augsnes produktīvo mitrumu, kavējot augu attīstību.
Kurzemē sausuma un barības vielu trūkuma ietekmē graudaugu sējumi vietām dzeltē, augi attīstās nevienmērīgi, savukārt ziemas rapsim novērota vājāka zarošanās un mazāks ziedpumpuru skaits. Zemgalē ziemāji kopumā attīstījušies labi un veido salīdzinoši augstu ražas potenciālu, tomēr arī tur sausuma ietekmē ziemas kviešiem sākušas dzeltēt apakšējās lapas, min LLKC.
Savukārt Vidzemē un Latgalē pietiekamais mitruma nodrošinājums un vēsais laiks veicināja vienmērīgāku augu attīstību un labu cerošanu. Vienlaikus atsevišķos laukos novērotas slimības – miltrasa, dzeltenplankumainība un sniega pelējuma pazīmes.
LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka skaidro, ka pēc pārziemošanas vietām ziemas kviešiem bija sniega pelējums. Rudenī liela daļa saimniecību augiem neiedeva pamatmēslojumu un pavasarī papildmēslojumu saistībā ar augstajām resursu cenām.
“Ziemas mieži ir labi sacerojuši, bet, nenodrošinot mēslojumu, ražas līmenis nav tik cerīgs. Ziemas rapsī vietām konstatēta liela nezāļainība, it īpaši kumelīte. Ziemāju labību platības šogad būtiski samazinājušās Latgalē, jo rudenī mitrajos laukos bija grūti iesēt. Mēslojuma trūkums ietekmēs šī gada ražas līmeni,” skaidro Magdalenoka.
Patlaban rudziem un ziemas miežiem vairākos reģionos sācies vārpošanas periods, bet ziemas rapsis sasniedzis ziedēšanas stadiju, informē LLKC. Turpmākā ražas attīstība galvenokārt būs atkarīga no nokrišņu daudzuma un laika apstākļiem tuvākajās nedēļās.
Līdz ar siltāka un mitrāka laika iestāšanos maija otrajā pusē lauksaimniekiem LLKC iesaka pastiprināti sekot līdzi slimību un kaitēkļu izplatībai ziemāju sējumos un regulāri veikt lauku monitoringu.
Foto – Andris Skudra
