Nīcas novadā nosaka bišu stropu pārvietošanas ierobežojumu bakteriālās iedegas izplatības dēļ

Vairākos Latvijas novados noteikti bišu stropu pārvietošanas ierobežojumi bakteriālās iedegas izplatības dēļ, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publiskotā informācija.
VAAD atzīmē, ka līdz ar pavasara iestāšanos aktivizējas ne tikai dažādi apputeksnētāji, tostarp bites, bet arī dažādas augu slimības, tostarp bīstamā augu karantīnas slimība bakteriālā iedega (Erwinia amylovora), kuru var pārnēsāt apputeksnētāji.
Dienestā skaidro, ka bites aplido ziedošus augus plašā teritorijā ap stropu, tie var būt trīs, pieci vai pat septiņi kilometri, tādā veidā bakteriālā iedega ar bišu starpniecību var izplatīties citos apkārtnes augļu dārzos. 
Lai mazinātu ar bišu stropu pārvietošanu saistīto risku un ierobežotu organisma izplatīšanos, Ministru kabineta noteikumi "Bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība", nosaka aizliegumu pārvietot bišu stropus no organisma perēkļa vai buferzonas un ievest bišu stropus organisma perēklī vai buferzonā laikaposmā, kas sākas ar saimniekauga ziedēšanas sākumu un beidzas vismaz divas nedēļas pēc saimniekauga ziedēšanas beigām.
Saistībā ar bakteriālās iedegas konstatēšanas gadījumiem noteiktas buferzonas Babītes novada Babītes pagastā, Bauskas novada Gailīšu pagastā, Daugavpils novada Nīcgales un Sventes pagastos, Dobeles novada Annenieku un Krimūnu pagastos, Jelgavas novada Sesavas, Elejas un Svētes pagastos, Ķeguma novada Birzgales pagastā, Nīcas novada Nīcas pagastā, Ogres novada Mazozolu pagastā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, Rundāles novada Viesturu pagastā un Saldus novada Zvārdes pagastā.
Minētajās teritorijās jāievēro stropu pārvietošanas ierobežojumi.
VAAD informē, ka bakteriālā iedega ir ļoti postoša baktērija, kura bojā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas augu sugas un vienīgais veids, kā ierobežot šo organismu, ir inficēto saimniekaugu iznīcināšana.
Inficēties ar bakteriālo iedegu var ābeles (Malus), bumbieres (Pyrus), vilkābeles (Crataegus), pīlādži (Sorbus), klintenes (Cotoneaster), cidonijas (Cydonia), krūmcidonijas (Chaenomeles), korintes (Amelanchier), eriobotrijas (Eriobotrya) un ugunsērkšķi (Pyracantha).
Baktērija izplatās saimniekaugu ziedēšanas laikā ar vēju, kukaiņiem, putniem un apputeksnētājiem, tostarp bitēm, kuras baktēriju no inficētā koka pārnes uz cita saimniekauga ziediem, atvārsnītēm vai bojājumiem un notiek tālāka inficēšanās.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.

Pievieno komentāru

Nīcā