Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa kāpums kļūst straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu pali mazinās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Abavas pietekā Imulā pie Pilskalniem ūdens līmenis kopš nedēļas sākuma krities jau par pusmetru, Abavā turpinās tā paaugstināšanās – pie Rendas ūdens līmenis kopumā cēlies par vairāk nekā pusotru metru, vēsta LETA.
Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis vairs būtiski nepaaugstinās vai sācis pazemināties, tā straujāks kāpums turpinās Abavā, Ventā un Bārtā, kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlies par nepilniem diviem metriem.
Arī Ziemeļvidzemes upēs Salacā, Rūjā un Sedā ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās ir nedaudz pazeminājies.
Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinās ar pieaugošu intensitāti.
Lielākais ūdens līmeņa kāpums – par vairāk nekā diviem metriem kopš februāra beigām – novērots Bērzē pie Līvbērzes. Ūdens līmenis arvien krasāk aug arī citās Lielupes baseina upēs. Iespējama Svētes upes pārplūšana.
Valsts austrumu daļā ūdens līmenis upēs galvenokārt nepaaugstinās tik strauji kā rietumu un centrālajā daļā, vairākās upēs ūdens līmeņa celšanās vēl nav sākusies, arī Daugavā situācija ir mierīga.
Gaujas augštecē pie Velēnas pēdējā diennaktī reģistrēts ūdens līmeņa kritums par 40 centimetriem, kas liecina, ka virs novērojumu stacijas var būt izveidojies ledus sastrēgums.
Ledus iet lielā daļā Kurzemes upju, citos valsts reģionos upes lielākoties klāj ledus sega, tomēr arī dažos Zemgales, Vidzemes un Latgales upju posmos nav ledus vai arī tas palicis tikai gar krastiem.
Jau ziņots, ka marta pirmajā pusē Latvijā būs maz nokrišņu un naktīs gaisa temperatūra bieži noslīdēs zem nulles. Prognozētie laikapstākļi mazinās plūdu risku, atlikušais sniegs kusīs pakāpeniski.
