Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien atbalstīja priekšlikumus, kas paredz Rēzeknes un Liepājas speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) noteikt beztermiņa darbības periodu.
Iepriekš Saeimā tika atbalstīts rosinājums pagarināt šo SEZ darbības termiņus līdz 2050. gada 31. decembrim. Patlaban SEZ darbības termiņš ir noteikts līdz 2035. gada 31. decembrim. Savukārt pirms divām nedēļām Saeima lēma pagarināt Latgales SEZ darbības termiņu līdz 2050. gada 31. decembrim.
Priekšlikumus par beztermiņa periodu Rēzeknes un Liepājas SEZ bija iesnieguši deputāti Viktorija Pleškāne un Edgars Putra (AS). Noteikt beztermiņa periodu Rēzeknes SEZ vēstulē komisijai bija aicinājusi arī Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Pārvalde norāda, ka beztermiņa statuss nodrošinātu stabilu pamatu ilgtermiņa projektu plānošanai, industriālo teritoriju attīstībai un sadarbībai ar starptautiskiem investoriem, kuri savos lēmumos īpaši vērtē nodokļu režīma prognozējamību un tiesisko stabilitāti.
“Šī pieeja ir būtiska arī, lai nepazeminātu reģiona konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstu SEZ, kuru darbības termiņi ir ievērojami garāki vai nav noteikti vispār,” pausts vēstulē.
Liepājas un Rēzeknes SEZ pārstāvji Uldis Hmieļevskis un Maija Meirāne, kā arī Ekonomikas ministrijas pārstāve Marina Podvinska arī komisijas sēdē lūdza deputātus atbalstīt priekšlikumus par beztermiņa statusa noteikšanu.
Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvis Andis Kokenbergs pauda, ka ministrija ir gatava atbalstīt iepriekš Saeimā atbalstīto priekšlikumu par darbības termiņu pagarināšanu līdz 2050. gadam. Attiecībā uz beztermiņa periodu Kokenbergs skaidroja, ka Eiropas Savienības līmenī ir apstiprināti nosacījumi SEZ nodokļu priekšrocību režīmu vērtēšanai. Viens no priekšnosacījumiem esot, ka pašam SEZ, tā darbībai, nodokļu atvieglojumiem ir jābūt ierobežotiem laikā.
“Ja tiks noteikts beztermiņa periods, režīms tiks atkārtoti vērtēts, un varam nonākt pie tā, ka tas tiek atzīts par neatbilstošu, par potenciāli kaitīgu, tad nāksies to atcelt,” skaidroja Kokenbergs.
Sēdes noslēgumā deputāti tomēr atbalstīja priekšlikumus par beztermiņa perioda noteikšanu Liepājas un Rēzeknes SEZ, kā arī likumprojektus virzīja otrajam, galīgajam lasījumam.
Jau ziņots, ka likumprojektā par Rēzeknes SEZ darbības pagarināšanu anotācijā skaidrots, ka Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšana rosinājusi sagatavot attiecīgu likuma grozījumu par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību. Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām Latgalē, pauž deputāti.
Kā norāda likumprojekta autori, no Latgales nākuši Saeimas deputāti, kopš Rēzeknes SEZ izveides, komercsabiedrības tajā ir investējušas 310,7 miljonus eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā. Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama, pausts anotācijā.
Vienlaikus, kā norāda deputāti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai visā Latgalē, ir svarīgi, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņš tiek pagarināts analoģiski Latgales SEZ, kur šāds priekšlikums jau ir saņēmis politisku atbalstu. Abām speciālajām ekonomiskajām ir līdzīga loma reģiona attīstībā, tāpēc konsekvents regulējums ir svarīgs gan investoriem, gan pašvaldībām, gan valsts attīstības plānošanas sistēmai, pauž deputāti.
Savukārt likumprojekta par Liepājas SEZ darbības pagarināšanu anotācijā teikts, ka pēdējā laikā Saeimā tiek apspriests jautājums par SEZ nākotni un to nozīmi reģionu attīstībā. Ņemot vērā diskusijas par citu SEZ, tostarp Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, esot pamatoti izvērtēt analoģisku pieeju arī attiecībā uz Liepājas SEZ.
Nacionālās apvienības (NA) deputātu ieskatā, Liepājas SEZ ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem Kurzemes reģionā, kas veicina ražošanas, loģistikas, ostas pakalpojumu, tranzīta un eksporta nozaru attīstību. Tās teritorija aptver 3979 hektārus, kas veido aptuveni 65% no visas Liepājas pilsētas platības.
Kā norāda NA, gadījumā, ja atlikušais SEZ darbības termiņš ir salīdzinoši īss, tas var radīt neskaidrības saistībā ar nodokļu atvieglojumu pieejamību un investīciju atmaksāšanas iespējām. Šādā situācijā daļa potenciālo investoru varot izvēlēties citas valstis vai reģionus, kur nosacījumi ir stabilāki un paredzamāki.
“Šis fakts samazina Liepājas konkurētspēju un iespējas piesaistīt jaunas investīcijas,” pausts likumprojekta anotācijā, norādot, ka svarīgi arī apzināties, ka Liepājas SEZ ir veidota un attīstīta daudzu gadu garumā un tās reputācija, sadarbība ar uzņēmējiem un pieredze ir nozīmīgs pamats investoru uzticībai.
Foto – Aigars Prūsis
