VUGD īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, tomēr iespēju robežās turpinās pildīt savas funkcijas, ceturtdien žurnālistiem paziņoja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos. Tas nenotiks vienlaicīgi, katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu – dažas dienas posteņi turpinās strādāt, bet citās dienās nedarbosies.

Darbības apturēšana nozīmē, ka posteņa darbinieki nedosies uz operatīvajiem izsaukumiem no konkrētā posteņa, bet no tuvākajām struktūrvienībām, bet posteņa komandieris turpinās pildīt savus pienākumus savā pašreizējā darbavietā.

“Īslaicīgas apturēšanas ilgums būs atkarībā no posteņu ģeogrāfiskā izvietojuma un situācijas personāla jomā, proti, tas varētu būt no vienas dienas līdz divu nedēļām, kopā summējot līdz gada beigām. Darbības apturēšana notiks ar pārtraukumiem. Ja dienests varēs attiecīgajā dienā nodrošināt trīs cilvēku dežūrmaiņā, tad viņi attiecīgi reaģēs uz izsaukumiem. Tāpat dienests ņems vērā, lai vienā reģionā vienlaicīgi nepārklātos tuvumā esošo posteņu darbības apturēšana,” norādīja Āboliņš.

Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet pārcelti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Tāpat dienests maksimāli centīsies nodrošināt darbinieku nogādāšanu līdz jaunajām dienesta vietām.

Dienests centīsies, lai minimāli ietekmētu reaģēšanas laiku uz izsaukumiem, tomēr patlaban ir grūti pateikt, par cik sekundēm vai minūtēm pieaugs reaģēšanas laiks.

“Tā ir tīrākā ģeogrāfija, proti, cik liels attālums ir līdz notikuma vietai. Līdz ar to katrā gadījumā tas būs individuāli atkarīgs no reaģēšanas attāluma. Vienlaikus mēs nevis bezatbildīgi griežam ruleti un slēdzam struktūrvienības, bet katrā ziņā veicām skrupulozu analīzi, lai maksimāli no tuvākajām struktūrvienībām nodrošinātu izbraukšanu uz izsaukumiem,” uzsvēra Āboliņš.

LETA pārliecinājās, ka patlaban saskaņā ar noteikumiem ugunsdzēsēji notikuma vietā jāierodas astoņu minūšu laikā pilsētā, ciemā un mazciemā, ja šajās apdzīvotajās vietās atrodas daļa vai postenis. Savukārt, pilsētā, ciemā un mazciemā, kur nav daļas vai posteņa, kā arī citā novada teritorijā jāierodas 23 minūšu laikā.

Vienlaikus noteikumi paredz, ka glābēji var ierasties notikuma vietā vēlāk, ja ierašanos aizkavējuši apstākļi, ko radījusi nepārvarama vara, notikusi dabas vai cilvēka izraisīta katastrofa, vienlaikus saņemti ziņojumi par vairākiem notikumiem, ceļā uz notikuma vietu ir radušies satiksmes sarežģījumi vai arī saņemtais ziņojums par notikumu nav saistīts ar ugunsgrēku un nepastāv draudi cilvēka dzīvībai.

Nav izslēgts, ka šāda situācija turpināsies arī nākamajā gadā, bet tas būšot atkarīgs no pieejamā finansējuma. Vienlaicīgi Āboliņš nesaskata tādu risinājumu kā cilvēku nodarbināšanu virsstundu darbā, jo glābējiem ir jāatpūšas.

Šāda situācija izveidojusies, jo dienestā ir 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni – darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi.

Posteņi izvēlēti pēc rūpīgas izsaukumu skaitu analīzes apkalpojamajā teritorijā un ņemot vērā iedzīvotāju migrāciju.

“Šis lēmums ir gana smags, bet vēlreiz uzsveru, ka nav runa par posteņu slēgšanu, bet īslaicīgu darbības apturēšanu,” uzsvēra Āboliņš.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) žurnālistiem uzsvēra, ka posteņu darbības apturēšana jau bija paredzama situācija, jo jau desmit gadus valdība informēta par iekšlietu dienestu problēmām un personāla trūkumu iekšlietās, tomēr atbalsts izpalicis.

“Ilgtermiņā nepietiekama finansējuma rezultātā esam nonākuši pie šīs situācijas, kad esam spiestu samazināt pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un palielināt reaģēšanas laiku. VUGD ir gatavs sniegt palīdzību, bet jautājums ir, kādā laika nogrieznī, un tas neapšaubāmi var būt izšķirošais mirklis cilvēkam izdzīvot negadījumā vai neizdzīvot,” uzsvēra ministrs.

Ņemot vērā minēto, Eklons vērš sabiedrības, topošās valdības un 14.Saeimas uzmanību tam, cik svarīga ir iekšējā drošība, un šis jautājums esot skatāms ne tikai no iedzīvotāju, bet arī valsts drošības viedokļa.

Ministrs pauda cerību, ka nākamā valdība tuvākajā laikā varēs pieņemt lēmumu par adekvāta finansējuma piešķiršanu iekšējai drošībai, lai ilgtermiņā varētu attīstīt dienestus, esošie darbinieki nepamestu dienestus, kā arī darba apstākļi būtu tādā līmenī, lai varētu piesaistīt jaunus darbiniekus.

Vienlaikus Eklons brīdināja, ka, ja arī atradīsies īslaicīgs finansējumu glābēju atalgojuma celšanai, tas neļaus īsā laikā nokomplektēt pilnībā VUGD personālu, atalgojuma jautājums ir ielaists ilgtermiņā un VUGD ir nekonkurētspējīgas algas.

Jau ziņots, ka tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” jau sākta parakstu vākšana par posteņu saglabāšanu. Kā iniciatīvas autore norādīta Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība.

Arodbiedrība aicina Saeimu nekavējoties rast krīzes finansējumu ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanai un uzdot valdības līmenī izstrādāt plānu noturīga finansējuma nodrošinājumam, lai garantētu ikviena valsts iedzīvotāja drošību, neatkarīgi no viņu lokācijas un dzīvesvietas.

Arodbiedrība aicina situācijai uzmanību pievērst arī Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Foto – Evija Trifanova/LETA