Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

ATD piedāvājusi kartelī iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata

Autotransporta direkcija (ATD) piedāvājusi Konkurences padomes (KP) lēmumā par neatļautu vienošanos iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata, piektdien preses konferencē sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus ATD ir gatava lauzt līgumus ar šiem pārvadātājiem gadījumā, ja KP lēmums kļūst galīgs un nepārsūdzams pēc tiesas lēmuma, vēsta LETA.

Līgumu laušana ar pārvadātājiem uz savstarpējas vienošanās pamata varētu būt iespējama, ja tam ir pārvadātāju piekrišana, turklāt katrā no lotēm piekrišana nepieciešama no tā pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kuri veic pārvadājumus šajā lotē, teica Godiņš.

Tāpat līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būs iespējama brīdī, kad iestāsies pakalpojuma nepārtrauktība. ATD ir vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad tiek lauzti līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Godiņš sacīja, ka ATD ir vērsusies arī pie Igaunijas un Lietuvas pārvadātājiem, lai noskaidrotu viņu interesi un iespējas veikt pārvadājumus Latvijā. Patlaban no nepieciešamajiem 450 autobusiem pārējie Latvijas pārvadātāji var piedāvāt 39% jeb 176 autobusus, savukārt no nepieciešamā šoferu skaita pārvadātāji var piedāvāt 13%.

Vienlaikus Godiņš pauda cerību, ka gadījumā, ja tiek lauzti līgumi ar trim pārvadātājiem, to šoferi varētu pāriet pie citiem pārvadātājiem.

ATD jau informēja, ka pirms tālākā rīcības plāna izstrādes un tā publiskošanas bija nepieciešamas konsultācijas ar KP un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) par jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī tiem, kurus paredzēts slēgt tuvākā vai tālākā nākotnē. Tāpat ATD bija pasūtījusi un ir saņēmusi neatkarīgu juridisko izvērtējumu par iespējām pirmstermiņā izbeigt noslēgtos iepirkuma līgumus ar KP lēmumā minētajiem uzņēmumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jau vēstīts, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem – AS “Liepājas autobusu parks” (LAP), AS “Nordeka” un SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss”. Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, “Nordeka” – 637 600 eiro apmērā, bet “Latvijas sabiedriskajam autobusam” – 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, “Nordeka” un “Latvijas sabiedriskais autobuss”, lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai – 15 miljoni kilometru gadā, – savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos – individuāli vai veidojot apvienības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat ziņots, ka visi trīs uzņēmumi šo KP lēmumu ir pārsūdzējuši tiesā.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA “LAP1R”, kas, pēc “Firmas.lv” datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (LPV) (33%) ģimenēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus “Nordeka” apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. “Nordeka” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt “Latvijas sabiedriskais autobuss” 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes – līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. “Latvijas sabiedriskais autobuss” pieder SIA “B-Bus”, kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam “PTC Consulting”. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.

Foto – Uldis Dobelis

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.