Reklāma

Aug Latvijas mājsaimniecību ienākumi, taču palielinās arī ienākumu nevienlīdzība

Foto – Pixabay

Pagājušajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 8,1%, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2019.gadā, kad bija kāpums par 6,8%, vēsta LETA.

Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 751 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā ienākumi sasniedza 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 557 eiro, Kurzemē – 527 eiro, Vidzemē – 518 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē – 445 eiro mēnesī.

Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 657 eiro mēnesī, bet laukos – 573 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās par 8,9% – no 483 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2019.gadā līdz 440 eiro 2020.gadā. Pāriem ar trīs un vairāk bērniem ienākumi gada laikā samazinājās par 0,3%. Visstraujāk ienākumi pieauga pāriem bez bērniem un pāriem ar vienu bērnu, attiecīgi par 13,7% un 10,6%.

Saņemto sociālo transfertu (pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu) summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 14,1% – no 133 eiro mēnesī 2019.gadā līdz 152 eiro mēnesī 2020.gadā. Savukārt mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās tikai par 6% – no 412 līdz 436 eiro mēnesī.

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 69,2% un sociālo transfertu īpatsvars – 24,1%.

2020.gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 214 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1408 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 367 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 721 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).

Straujāk pieaugot turīgāko (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, palielinās arī ienākumu nevienlīdzība. 2020.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,6 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,3 vairāk nekā 2019.gadā. Džini koeficients pērn bija 35,7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija otra augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2019.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40%). Arī kvintiļu attiecības indekss bija otrais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2019.gadā bija tikai Bulgārijā (8), savukārt līdzīga situācija bija Rumānijā, kur šis rādītājs bija tāds pats kā Latvijā – 6,6.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2021.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30.janvāra līdz 15.jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu. Klātienes intervijas netika veiktas Covid-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ. Aptaujā piedalījās 6600 mājsaimniecību un 11 700 respondentu vecumā no 16 gadiem.

2022.gada aptaujā CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2021.gadā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.