Brangs loms nevis vizīte pie ārsta: vērtīgi padomi makšķerniekiem

Maijā Latvijā dots oficiāls starts makšķerēšanai uz ūdens, ko daudzi ir nepacietīgi gaidījuši. Bet vai visi kaislīgie makšķernieki ir gatavi droši sākt sezonu?

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) statistika liecina, ka pērn ar makšķerēšanu saistīto negadījumu skaits ir divkāršojies. Visbiežāk cilvēki gūst traumas, izkrītot vai neveiksmīgi izkāpjot no laivas un neuzmanīgi apejoties ar makšķerāķiem, taču glābēji saka – nelaimju risku krietni palielina arī sliktā peldētprasme un elementāru drošības noteikumu neievērošana, portālu “ReKurZeme” informē AAS BALTA komunikācijas vadītājs Toms Sadovskis.

Rāms svētdienas vakars, ūdens klajums un makšķere… un bebra sagrauzts koka gabals upmalā. “Kaut kā kāja pagāja apakšā un kritu. Pat jutu, ka kaut kas notrinkšķēja. Tajā vakarā sāpes bija ļoti lielas, bet likās, ka varētu pāriet. No rīta sapratu, ka nekas nepāries,” stāsta kāds makšķernieks. Pēc vizītes pie traumatologa un rentgena viņam bija diagnosticēts saišu sastiepums.

BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva atzīst – šādi gadījumi notiek regulāri un var izmaksāt pat vairākus simtus eiro: “Neviena makšķerēšanas sezona nepaiet bez traumām, kuras makšķernieki gūst, līdz upei vai ezeram nemaz netikuši. Piemēram, reāls gadījums no mūsu pieredzes – cilvēks pa ceļam uz upi brien cauri brikšņiem, nejauši uzduras koka zaram un traumē acī. Slideni krasti, zemē guļoši zari un koka gabali, aiz kuriem var viegli paklupt, – dažādu riska faktoru pie ūdeņiem ir daudz, turklāt vēl jārēķinās ar visiem riskiem, kas saistīti ar laivām, peldētprasmi un vispārēju drošību pie ūdeņiem. Tāpēc mēs kā apdrošinātājs aicinām ikvienu makšķernieku būt ļoti piesardzīgiem un rūpēties par sevi pat šķietami labi zināmās vietās.”

Nopietnas traumas makšķernieki gūst, kāpjot ārā vai izkrītot no laivas: cilvēki veic neveiklas kustības un nespēj noturēt līdzsvaru, paklūp, krīt, sasitas, piemēram, pret laivas stūri un gūst gana nopietnas traumas – krūškurvja sasitumus, meniska bojājumus, apakšstilbu lūzumi, elkoņu traumas. Virkne negadījumu saistīti ar mašķerāķiem. Caurdurti pirksti ir mazākā bēda, dažiem klientiem BALTA pieredzē ir izdevies makšķerāķi atvēzējoties iemest sev pakausī vai kaklā, un tad bez ārsta palīdzības pašu spēkiem no tā atbrīvoties neizdodas.

“Jebkura nopietna trauma prasīs no cilvēka lielus līdzekļus ārstēšanai, un, ja cilvēks nav apdrošināts, tad šie izdevumi viņam jāsedz pašam. Tas var svārstīties no simts līdz dažiem tūkstošiem eiro. Par šo naudu labāk nopirkt jaunu makšķeri vai spininga komplektu un no likstām izvairīties ar apdomību un apdrošināšanu,” iesaka Ludmila Ščegoļeva.

Arī glābēji norāda – makšķerniekiem ir gana daudz risku gūt traumas un iekulties citās nepatikšanās, tomēr lielākoties iemesls ir pašu neuzmanība vai neapdomība.

“Jāteic, ka makšķernieki tāpat kā sabiedrība kopumā vairumā gadījumu nevar lepoties ar izcilu drošības nosacījumu ievērošanu, kas būtiski palielina nelaimes gadījumu risku, atrodoties pie ūdens un uz tā. Makšķernieku vidū dažkārt vērojama skeptiska attieksme pret glābšanas vestes vilkšanu, atrodoties kuģošanas līdzeklī un to aprīkojot ar nepieciešamo drošības inventāru. Nereti glābšanas vestes makšķerniekiem kalpo kā mīksts pamats sēdēšanai, nevis kā dzīvības glābiņš,” saka Jānis Skrims, Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes pārstāvis.

BALTA un drošības eskperti atgādina – lai makšķerēšana sagādātu prieku, būtu droša un noslēgtos ar brangu lomu, nevis vizīti pie ārsta, ir jāievēro drošības noteikumi.

• Pārliecinies, ka makšķerēšanas dokumenti ir kārtībā. Par makšķerēšanu bez makšķerēšanas kartes vai personu apliecinošiem dokumentiem paredzēta administratīvā atbildība.
• Izvēloties makšķerēšanas vietu, iepazīsties ar nosacījumiem, kas attiecas uz konkrēto ūdenstilpni.
• Izvērtē savu peldētprasmi.
• Pārbaudi laivas tehnisko stāvokli un pārliecinies, ka laivā ir atbilstošais aprīkojums.
• Izpēti makšķerēšanas vietu un pārbaudi, vai tuvumā nav gaisvada elektrolīniju.
• Velc brilles ne tikai gaišajā diennakts laikā, lai pasargātu acis no saules un UV stariem, bet arī krēslā un tumsā, lai pasargātu acis no makšķerāķa.
• Pārvietojoties ar motorizēto kuģošanas līdzekli, lieto dzinēja start/stop drošības auklu.
• Atrodoties laivā, velc mugurā glābšanas vesti.
• Kategoriski aizliegts lietot alkoholu makšķerējot!

Foto – Pixabay