Depozītu sistēmas pirmajā dienā kāds kungs bija devies nodot vairākus maisus ar taru

Depozīta sistēmas dzērienu iepakojumiem darbības pirmajā dienā tirdzniecības vietu klientiem par to bijuši vairāki jautājumi, aģentūrai LETA atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

SIA “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers aģentūrai LETA sacīja, ka pirmā diena pie “Rimi” taromātiem bija ļoti mierīga un pircēji ir nodevuši pirmās iepakojuma vienības.

Vienlaikus viņš izcēla kādu kuriozu, kas saistīts ar sistēmas darbības sākumu. “Kāds kungs bija devies nodot vairākus maisus ar taru, tomēr pēc sarunas ar mūsu darbinieku viņš saprata, ka nodot taru, kurai nav Latvijas depozīta sistēmas marķējuma nav iespējams, devās mājās,” stāstīja Šleiers.

Tomēr viņš uzsvēra, ka tas ir pozitīvs signāls, ka cilvēki šo sistēmu ir gaidījuši, bet ir jāpaiet pārejas laikam, kamēr mazumtirdzniecībā uzkrāsies produkti ar atbilstošo marķējumu.

Savukārt “Rimi” klientu zvanu centrā populārākie jautājumi bija saistīti ar to, kur atrodas taromāti, kāds ir to darba laiks, kā arī kur un kā var izmantot par depozītu saņemtos kuponus. “Jāsaka, ka “Rimi” gadījumā, pie “Rimi” taromātā saņemto kuponu var izmantot ne tikai tur, kur tara nodota, bet jebkurā “Rimi” tīkla veikalā Latvijā,” skaidroja Šleiers.

Pašreiz “Rimi” tīklā ar depozīta sistēmas marķējumu pieejami vairāki AS “Cēsu alus” produkti, bet vēl šonedēļ plānots sākt tirgot “Rimi” privātās preču zīmes depozīta produktus un līdz mēneša beigām strauji palielināt citus produktus ar jauno marķējumu.

Savukārt SIA “Maxima Latvija” darbības atbilstības direktora Elīna Stībele aģentūrai LETA norādīja, ka depozīta sistēma darbojas tikai vienu dienu un tādēļ ir tikai saprotams, ka cilvēkiem ir praktiski jautājumi par tās darbību. “Tāpēc pašlaik turpinām intensīvu darbu pie sabiedrības informēšanas – kā sistēma strādā un kādi ir būtiskākie ieguvumi,” teica Stībele.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ikvienam sistēmā iesaistītajam ir dots pārejas periods līdz šā gada 31.jūlijam – ražotājiem, lai veikaliem dzērienu iepakojumus varētu pakāpeniski piegādāt ar jauno depozīta marķējumu, kā arī iedzīvotājiem – lai varētu pierast, ka iepakojums jāatgriež, saņemot atpakaļ iemaksāto “ķīlas” naudu jeb depozītu 10 centu apjomā.

“Maxima” veikalu tīklā būs pieejams viens no plašākajiem depozīta punktu pārklājumiem ar 136 taromātiem un kioskiem, kā arī ir pielāgotas visas nepieciešamās sistēmas un veikta īpaša darbinieku apmācība, lai depozīta sistēma veiksmīgi darbotos.

Pašlaik “Maxima” veikalu tīklā pieejami vairāki produkti ar depozīta sistēmas marķējumu, jo pirms 1.februāra produkti ar depozīta sistēmas marķējumu veikalu plauktos atrasties nevarēja, tagad to apjoms ik dienu turpinās pieaugt.

“Pašlaik aktīvi turpinām darbu pie sabiedrības informēšana un pie tā, kā pakalpojumu padarīt vēl ērtāku klientiem un videi – draudzīgāku,” sacīja Stībele.

Jau vēstīts, ka otrdien, 1.februārī, Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem.

Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,1 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Līgums ar depozīta iepakojuma operatoru ir obligāti jāslēdz pārdevējiem par tirdzniecības vietām valstspilsētās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 300 kvadrātmetriem, kā arī par tirdzniecības vietām citās administratīvajās teritorijās, kuru tirdzniecības zāles platība vienāda vai lielāka par 60 kvadrātmetriem.

Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt kompānijai “Depozīta iepakojuma operators”.