Abonē "ReKurZeme Plus"!
Abonēt

Reklāma

Dienvidkurzemes ģerboņa metus nodod iedzīvotāju balsojumam

Dienvidkurzemes novadam izstrādāti jaunā ģerboņa meti, kas no 8. novembra līdz 12. novembrim nodoti iedzīvotāju balsojumam, portālu “ReKurZeme” informē Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un marketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.

Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu tām pašvaldībām, kas izveidotas no jauna, apvienojot vairākus bijušos novadus, noteikti jāveido jauns ģerbonis. Pārejas periodā, kamēr tiek izstrādāts jauns ģerbonis, saskaņā ar likuma “Par Latvijas valsts ģerboņa” 7. pantu jaunizveidotais novads izmanto mazo valsts ģerboni.

Dienvidkurzemes novads ir izveidots, apvienojot astoņus bijušos novadus ar stiprām vēstures, kultūras un citām tradīcijām: Aizputes, Priekules, Grobiņas, Durbes, Nīcas, Rucavas, Pāvilostas un Vaiņodes. Pēc jaunā novada izveides ir sākta jaunā ģerboņa izstrāde. Tās laikā no 27. septembra līdz 25. oktobrim bija izziņota iedzīvotāju aptauja, aicinot izteikt idejas par simboliem, kas būtu izmantojami jaunā ģerboņa izstrādē. Šajā laikā uzklausīti arī dažādu nozaru speciālistu ieteikumi. Pēc ideju un ieteikumu izvērtēšanas un apkopošanas šie ieteikumi nodoti māksliniekiem ģerboņa skiču izveidošanai.

Dienvidkurzemes ģerboņa izveidošana uzticēta pieredzes bagātiem māksliniekiem Ilzei Lībietei un Jurim Ivanovam, kas jau iepriekš izstrādājuši 114 bijušo novadu, pilsētu un pagastu ģerboņus, kā arī dzimtu un juridisku personu ģerboņus. Abi mākslinieki iepriekš izstrādājuši arī gandrīz visu Dienvidkurzemes novadā apvienoto bijušo novadu ģerboņus.

Darba gaitā tapa vairāk nekā desmit skiču, kuras izvērtēja dažādu jomu speciālisti, trīs no tām izvirzot iedzīvotāju izvērtēšanai. Katrā no šiem ģerboņa metiem ieskicēta atšķirīga novadu vienojoša tēma: saule, jūra un zirgi (ar ģerboņa aprakstiem iepazīstieties zemāk tekstā).
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas noteiktos ierobežojumus valstī, nav iespējama ģerboņa skiču apspriešana klātienē, tāpēc iedzīvotāju aptauja notiks visu bijušo novadu Facebook kontos un mājaslapās.

Aptauja ilgs no 8. līdz 12. novembrim. Pēc tam, kad būs zināms iedzīvotāju balsojums, ģerboņu metus izvērtēs deputāti patstāvīgajās komitejās un tad par to nodošanu izvērtēšanai Valsts Heraldikas komisijai lems deputāti domes sēdē. Ģerboni apstiprina Heraldikas komisijas speciālisti, izvērtējot tā atbilstību visām mākslinieciskajām un heraldikas prasībām.
Aicinām iedzīvotājus būt aktīviem, iepazīties ar ģerboņa metiem, rūpīgi iedziļināties to aprakstos, kuros skaidrots, kāpēc izvēlēti tieši šādi simboli, un nobalstot par sev tīkamāko.
Par sev tīkamāko ģerboņa metu iedzīvotāji var nobalsot: https://forms.gle/mCTPHzfWXY7xkeLB8

SAULE
Ģerboņa metā sarkanā laukā attēlota zelta pusdienas saule ar astoņiem izliektiem stariem un astoņiem taisniem staru kūļiem.
Dienvidkurzemes novads ir lielākais novads Latvijā. Mēs atrodamies Kurzemes dienvidos un visa gada garumā esam saules lutināti daudz vairāk, nekā cilvēki mūsu valstī. Saule ir dzīvības avots, sargātāja un godpilns simbols un svētums visām tautām. Ģerboņa metā attēlotie astoņi izliektie saules stari simbolizē katru no bijušajiem novadiem, savukārt to ietvertie astoņi staru kūļi mūsu kopīgo mantojumu apvieno vienotā veselumā. Mēs visi dzīvojam zem vienas saules.
Ģerboņa sarkanais fons veidots vēsturiskā Kurzemes novada tonī, kas jau iepriekš ietverts šī reģiona agrākajos ģerboņos. Sarkanā ir varonības, drosmes, Dzimtenes un dzimtās vietas, kā arī mīlestības krāsa. Saules sasildīti, mēs savu mīlestību apliecinām ģimenē, darbos, radošumā, uzņēmībā, gara stiprumā un kurzemnieciskajā lepnumā.

JŪRA
Ģerboņa meta apakšējā daļa trīs reizes dalīta ar viļņojošu griezumu, krāsas: sudrabs un zils. Augšējā daļā attēlota saules puse.
Mēs esam dižs un lepns novads ar garāko jūras piekrasti Latvijā. Jūra ir mūsu dabas bagātība, kas nav dota daudzām tautām, daudziem novadiem. Jūra mūs vilina, iepriecina un kopš senseniem laikiem bijusi arī barotāja. Tā simbolizē drosmi un pārticību, jūtu un domu plašumu, tā sauc un aicina iepazīt tāles. Drosmīgajiem pieder pasaule, un tādi cilvēki dzīvo Dienvidkurzemes novadā.
Kad saule slīgst jūrā, cilvēki dodas pie miera, bet miers ir arī radošs un piepildošs – saulrietā pie jūras dzimst vērtīgas idejas, raisās jūtas un dzīve turpinās.

ZIRGI
Ģerboņa mets trīs reizes skaldīts ar zirgu griezumu, krāsas: sudrabs un sarkans.
Kurzeme izsenis bijusi slavena ar labiem zirgiem, kas gan likti pie darba, gan audzēti sportam un skaistumam. Kopš senatnes zirgi bijuši drosmes, gribasspēka un veiklības simbols.
Dienvidkurzemē zirgkopība visdažādākajās tās izpausmēs turpinās arī mūsdienās. Zirgi ir ne tikai aprūpēti saimniecībās, bet arī brīvi auļo savvaļas pļavās, simbolizējot gan spēku, gan grāciju un brīvību.
Dienvidkurzeme ir seno kuršu zeme un svešzemju hronikās minēts, ka kuršu sievas zirga mugurā jājušas tikpat braši kā vīri. Turklāt simboliskas zirgu galvu senos laikos liktas uz māju jumtiem, lai veicinātu auglību.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.