Tulznas, nobrāzumi un muguras sāpes: Ko iesākt, ja dārza darbos gadījies iegūt traumu?

Sakoptāks pagalms, krāšņāki ziedi un vēl gardāki tomāti vasarā ir vien dažas no idejām, kādēļ līdz ar sniega atkāpšanos zaļie pirkstiņi tā vien niez ķerties pie āra darbiem. Kā parūpēties par sevi un neiedzīvoties tulznainās rokās, muguras sāpēs un citās ķibelēs, bet ko darīt, ja, rosoties dārzā, tomēr gadījies iegūt traumu, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

“Dārza un āra darbus nereti mēdz dēvēt par brīvdabas sporta zāli, un ne velti – arī šeit, līdzīgi kā atsākot sportot, sezonas sākuma galvenais princips ir mērenība. Ieteicams sākt pamazām, iesildoties un palēnām kāpinot slodzi un darbošanās ilgumu, vienlaikus saudzējot sevi un nepārsniedzot sava ķermeņa iespējas. Citādi pārāk liela slodze un smagumu celšana var novest ne vien pie traumām un sastiepumiem, bet arī kādu hronisku saslimšanu saasināšanās, asinsspiediena kāpuma un galvas reiboņiem. Tāpēc, lai neiedzīvotos pārslodzē, vēlams ik pēc 30 minūtēm pamainīt darbības veidu un paņemt nelielas atpūtas pauzes. Ja ceļas no pozas, kurā galva bija uz leju, tas jādara ļoti lēnām, jo strauja kustība var nodarīt kaitējumu mugurai un likt noreibt galvai,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Tāpat farmaceite atgādina par droša darba pamatprincipiem – izmantot darba cimdus, aizsargbrilles, piemērotus apavus un citu aprīkojumu, veicot dārza darbus un strādājot ar tehniku, kā arī ievērot droša darba priekšnoteikumus un piesardzību, strādājot ar jebkuru citu inventāru. Jābūt uzmanīgam, vācot lapas un citus atkritumus – pat negaidītās vietās var atrasties stiklu lauskas, atlūzas vai citi asumi. Ja sakopjamajā teritorijā gadās atrast šļirces, tās tāpat kā citus medicīniskos jeb bīstamos atkritumus jāutilizē drošā veidā – uzmanīgi ar cimdiem jāievieto necaurduramā konteinerā, piemēram, aizskrūvējamā plastmasas pudelē, un jānodod vietās, kur utilizē medicīnas atkritumus.

Ko iesākt, ja gadījusies trauma?

Pat tad, ja, strādājot dārzā, tiek ievēroti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, reizēm gadās iegūt traumu. Ja tas noticis, svarīgi zināt, kā katrā gadījumā rīkoties, lai sev palīdzētu. Tāpat rūpīgi jāizvērtē traumas nopietnība – ja neesi drošs, ka tiksi galā saviem spēkiem, vērsies pēc palīdzības pie ārsta.

• Nobrāzumi un brūces. Brūce, īpaši, ja tā asiņo, jāattīra ar tīru ūdeni un jāļauj tai nožūt. Var dezinficēt ar antiseptiskiem līdzekļiem, kā arī uzklāt gelu, kas veicina dzīšanu. Vaļējām brūcēm vēlams uzlikt gaisu caurlaidošu plāksteri vai pārsēju. Grūtāk nosedzamām vietām, kā elkoņi vai ceļgali, var izmantot šķidro plāksteri, kas pieejams aerosola veidā – pēc tā uzsmidzināšanas uz brūces veidojas caurspīdīga aizsarg-kārtiņa, kas ir elastīga, ūdensizturīga un veicina dzīšanas procesu. Savukārt zilumiem var uzklāt heparīnu vai arniku saturošu ziedi.

• Saduršanās ar šļirci vai citu asu priekšmetu. Ja gadījies sadurties ar izmestu šļirci, noteikti nepiecie-šams konsultēties ar ārstu. Tas pats jādara gadījumā, ja nav veikta vakcinācija pret stingumkrampjiem.

• Ādas apdegumi. Pēc apdedzināšanās un saskarsmes ar karstu priekšmetu āda ir jāapstrādā uzreiz – vispirms apdeguma vietu skalo vēsā, tekošā ūdenī un ļauj tai apžūt, bet pēc tam uz traumētās vietas var uzsmērēt dekspantenolu saturošu līdzekli. Var izmantot speciālus hidrokoloīda plāksterus, kas mazina sāpes, sekmē sadzīšanu un nepielīp pie brūces, kā rezultātā tos var viegli un nesāpīgi noņemt no trau-mētās ādas.

• Tulznas. Siltums, svīšana un vides netīrumi rada labvēlīgu vidi iekaisuma un infekciju attīstībai, tāpēc, ja plaukstas vai pēdas pēc āra darbiem ir cietušas, ādas bojājums ir jāapkopj uzreiz. Vispirms tulznas vietu noskalo ar ūdeni, dezinficē, nožāvē, noteikti nevajag nogriezt ādu virs pūslīša. Tad uzlīmē speciālu gela vai silikona prettulznu plāksteri, kas aizsargā no berzes, mazina sāpes, uztur mitrumu un veicina dzīšanas procesu. Ja iepriekš novērots, ka, veicot konkrētus darbus, tulznas parādās uz kādas noteiktas ķermeņa zonas, piemēram, papēžiem, šo vietu var nosegt ar plāksteri vēl pirms tulznu rašanās vai arī izmantot speciālu aptiekās pieejamu prettulznu rullīti – uzklātā viela izveido aizsargkārtu un profilaktiski novērš tulznu rašanos.

• Muguras, plecu un citas sāpes. Uzsākot darbus, jo īpaši sezonas iesākumā, būtiski ir iesildīties, izstai-pīties un nepārslogot sevi, citādi ir risks sastiept muskuļus vai iedzīvoties muguras sāpēs. Ja gūtā trauma ir nopietna un sāpes izteikti intensīvas, noteikti jāvēršas pie ārsta. Pretsāpju līdzekļi jālieto uzmanīgi, sekojot medikamenta lietošanas instrukcijai un farmaceita ieteikumiem. Īslaicīgu un pārejošu muskuļu sāpju gadījumā var lietot kādu pretiekaisuma līdzekli ar pretsāpju iedarbību, piemēram, ibuprofēnu vai deksketoprofēnu. Bez tabletēm aptiekās pieejami arī pretsāpju geli, ziedes un plāksteri, tomēr arī tie ir piemēroti vien īslaicīgai lietošanai. Ja sāpes nepāriet, jākonsultējas ar ārstu.

“Atvēsinošos plāksterus lieto pēc traumas, lai ierobežotu iekaisuma izplatību un samazinātu tūsku, savukārt sildošos plāksterus izmanto hronisku sāpju gadījumā bez akūta iekaisuma. Sildošo plāksteru iedarbība samazina diskomfortu un sāpes, tādējādi uzlabojot pašsajūtu. Pretsāpju plāksteru priekšrocība ir to darbības ilgums –iedarbība ilgst līdz pat 12 stundām, jo aktīvā viela izdalās pakāpeniski,” stāsta farmaceite.

• Kukaiņu kodumi un nieze. Lai izvairītos no odu, dunduru un citu knišļu kodumiem, ieteicams lietot repe-lentus, savukārt kodumu gadījumā antihistamīnu saturoši līdzekļi nomierinās ādu un mazinās niezi. Turklāt ir sākusies ērču aktivitātes sezona, tādēļ pat piemājas dārza darbos apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces zem tā nevarētu pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, kā arī ie-teicams valkāt galvassegu. Papildus drošam apģērbam var izmantot ērču atbaidīšanai paredzētos līdzek-ļus. Pārnākot mājās, jāpārbauda gan sevi, gan mājdzīvniekus, valkāto apģērbu ieteicams uzreiz izmazgāt veļas mašīnā. Farmaceite atgādina, ka efektīvākais līdzeklis pret ērču encefalītu ir profilaktiska un savlai-cīga vakcinācija.

• Saules apdegumi. Arī agrā pavasarī saule var būt mānīga – ilgstoši uzturēties tās staros var būt bīstami. Pirms došanās dārza darbos ieteicams uz atklātajām ķermeņa daļām uzklāt saules aizsarglīdzekli un vilkt cepuri. Tomēr, ja saulītes ir bijis par daudz un āda sūrst, ieteicams uzsmērēt dekspantenolu saturošu krēmu vai putas vai arī alveju saturošu gelu, kas nomierina ādu un veicina tās atjaunošanos.

Pirmās pavasara veltes – ko ievākt dabā?
“Noslēgumā – laika pavadīšana svaigā gaisā ir ne tikai ieguvums mūsu fiziskajai un mentālajai labsajūtai, bet šo laiku varam izmantot arī, lai sāktu savvaļas velšu ievākšanas sezonu. Tas ir labs veids, kā pēc ziemas spēcināt organismu ar veselīgiem un jaudīgiem zaļumu kokteiļiem, salātiem vai citiem gardumiem. Jaunās pieneņu lapiņas, gārsa, zaķskābenes, virza un ar dzelzi bagātās nātres – vien daži piemēri, ar ko var papildināt pavasara ēdienkarti. Tāpat uzturā ir lietojami bērzu, priežu pumpuri un zaļās kadiķogas, kā arī, protams, bērzu sulas,” stāsta farmaceite.

Foto – Pixabay