Reklāma

Valdība atbalsta pedagogu darba samaksas mērķdotāciju sadales kārtības maiņu

Foto – Pexels.com

No nākamā mācību gada pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķirs pašvaldībām, kurām būs jāveic tā sadale, šodien lēma Ministru kabineta (MK) sēdē.

Valdība atbalstīja jaunu pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Skolēns pašvaldībā”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinās atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmā esošo skolēnu skaitam katrā pašvaldībā, ko sareizinās ar mērķdotāciju vienam skolēnam un sareizinot ar atbilstošajiem koeficientiem, proti, kādu no pieciem reģionālajiem koeficientiem, programmas veida vai mācību formas (tālmācība, neklātiene un citiem) koeficientiem, vēsta LETA.

Savukārt pašvaldības veiks aprēķinātās mērķdotācijas sadali vispārējās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, kas no 2022.gada 1.septembra būs 900 eiro, pedagogu darba slodzes lielumu.

IZM ieskatā, šajā modelī ir reālas iespējas kāpināt skolotāju – skolēnu proporciju. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, skolu tīkla uzturēšanai.

IZM norāda, ka precizētais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam mēnesī 1.-6.klašu grupā ir 126 eiro, 7.-9.klašu grupā – 162 eiro, 10.-12.klašu grupā -172 eiro. Savukārt mērķdotācija vienam piecus līdz sešus gadus vecam bērnam pirmskolā – 106 eiro mēnesī.

Privātajām izglītības iestādēm valsts finansējums pedagogu darba samaksai tiek aprēķināts līdzīgi, izmantojot 2021.gada septembrī – decembrī vienam mēnesim aprēķināto finansējumu un aprēķinot vidējo valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu 1.-6.klases, 7.-9.klases un 10.-12.klases skolēnu. Tāpat kā esošajā normatīvajā regulējumā, valsts finansējumu saņem privātās izglītības iestādes dibinātājs. Valsts finansējuma aprēķinam tiek izmantots izglītojamo skaits 2021.gada 1.septembrī un koeficientiem. Lai mazinātu aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības starp privātskolām, kas atrodas dažādos novados un pilsētās, 2022./2023. mācību gada dotācijas aprēķinam tiek veikta izlīdzināšana pēc tādiem pat principiem kā pašvaldību gadījumā.

Atbalstā pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai no Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna laika periodā no 2022.gada līdz 2026.gadam paredzēti 30,6 miljoni eiro, ko plāno piešķirt 20 pamatskolām ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem.

Modeļa īstenošanai nākamajā gadā nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta ir 2 468 092 eiro. Papildu nepieciešamais finansējums ir rēķināts, ņemot vērā skolēnu skaitu 2021.gada 1.septembrī, kā arī valsts budžeta bāzē paredzēto finansējumu zemākajai pedagogu darba algas likmei 900 eiro vispārizglītojošo skolu skolotājiem un 942 eiro pirmsskolas izglītības skolotājiem no 2022.gada 1.septembra.

IZM aprēķini liecina, ka jaunā modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešanai no nākamā gada 1.septembra nepieciešami 12,37 miljoni eiro, savukārt 2023. un 2024.gada nepieciešamā summa būtu 37,1 miljons eiro gadā.

Valdība uzdeva IZM līdz nākamā gada 1.martam sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka pedagogu darba samaksas kārtību, un tos iesniegt izskatīšanai valdībā. Līdz nākamā gada 1.maijam IZM būs jāprecizē modeļa aprēķini un jāiesniedz Finanšu ministrijai precizētu papildfinansējuma pieteikumu modeļa ieviešanai, sākot ar 2022.gada 1.septembri.

Pašlaik skolotāju algu mērķdotācijas sadala IZM atbilstoši skolēnu skaitam jeb modelim “Nauda seko skolēnam”. Ministrija uzskata, ka tas bijis sarežģīti aprēķināms un līdz ar jauno valsts administratīvo iedalījumu arī radījis situāciju, ka jaunizveidotajās pašvaldībās darbojas iepriekšējo pašvaldību skolas, kurām pēc esošā regulējuma finansējumu pedagogu darba samaksai līdzīgos apstākļos aprēķina atšķirīgi.

Diskusijās par šo jautājumu valdības sēdes laikā iesaistījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, kā arī ministri.

Pret IZM virzīto modeli iestājās LPS pārstāve, kurai izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) atbildēja, ka neizprot šādu kritiku, ņemot vērā, ka IZM pat divas reizes esot konceptuālo virzienu saskaņojuši ar LPS valdi.

Tāpat LIZDA vadītāja Vanaga pauda sašutumu par to, ka sagatavotajā koncepcijā ietvertie aprēķini nav pienācīgā veidā parādīti LIZDA pārstāvjiem, kamēr citas organizācijas ir varējušas ar tiem iepazīties. “Lūdzu, iedodiet iespēju pārliecināties, neko vairāk jau mēs neprasām,” teica LIZDA vadītāja.

Vienlaikus Vanaga lūdza šajā konceptuālajā ziņojumā nemanipulēt ar skolotāju skaitu un skolotāju un skolēnu proporciju, norādot, ka ir jāpārtrauc retorika, ka skolotāju ir pārāk daudz. Viņa uzsvēra, ka ir nepareizi kopējam skolotāju skaitam pieskaitīt arī direktorus un viņu vietniekus, kas drīkst pasniegt tikai noteiktu stundu skaitu.

“Es saprotu, ka es runāju par ļoti specifiskām lietām, bet tāpēc atzinums no LIZDA puses ir tāds, kāds tas ir. Mēs lūdzam pamatu konceptuālajam ziņojumam, lai tas ir pētījumā balstīts, patiesos statistikas datos balstīts un lai tiešām katrs var pārliecināties, ka jaunais modelis tiešām nāks par labu, un lai nebūtu šīs bažas lielo skolu skolotājiem, kuriem tā jau pietiek, par ko galvu lauzīt, īpaši darbā Covid-19 apstākļos,” sacīja LIZDA vadītāja.

Atbildot uz Vanagas sacīto, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka valdība saprotot, ka LIZDA visiem spēkiem vēlas censties apturēt šādu reformu, bet, premjera ieskatā, tas tā nenotiks.

LETA jau ziņoja, ka IZM šoruden izstrādājusi konceptuālo ziņojumu, kurā piedāvā trīs pedagogu algu finansēšanas modeļus vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai, uzsverot, ka tas neskar profesionālo izglītību, tajā skaitā profesionālās ievirzes un interešu izglītību. Tāpat konceptuālā ziņojuma izstrādes posmā tas neaptver arī slodzes maiņas jautājumu.

Pirmais no tiem ir “Klase skolā”, kam nākamgad no valsts budžeta vajadzētu 25 945 065 eiro, savukārt 2023.gadā – 81 247 472 eiro, 2024.gadā – 92 009 267 eiro. Kā skaidroja IZM, šajā modelī finansējumu aprēķina skolai. Tas būtu izdevīgs skolām ar nemainīgu skolēnu skaitu.

Otrs modelis ir “Klase pašvaldībā”, kam nākamgad vajadzētu 17 502 077 eiro, 2023.gadā – 57 516 851 eiro, 2024.gadā – 73 319 578 eiro. Šajā modelī IZM ieskatā pašvaldībai būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, taču joprojām pastāvētu nevienlīdzība, jo skolās klašu lielumi mēdz būtiski atšķirties.

Savukārt iepriekš minēto trešo modeli “Skolēns pašvaldībā” atbalstīja gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Pret modeli iebilda tikai Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrības (LIZDA), norādot, ka virzītais pedagogu atalgojuma modelis nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa spējām.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.