Reklāma

Valdības lēmums noteikt ierobežojumus nerevakcinētajiem pēc būtības nozīmē slēptu lokdaunu nozarēm

Partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens. Publicitātes foto.

Partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens norāda, ka valdības lēmums noteikt vakcinācijas sertifikātiem beigu termiņu ir tuvredzīgas politikas rezultāts un tikai pasliktinās ekonomisko situāciju un dzīves kvalitāti valstī, ņemot vērā sabiedrības skeptisko attieksmi pret revakcinācijas efektivitāti uz saslimstības mazināšanu. Pēc būtības tas ir slēpts lokdauns atsevišķām nozarēm, kuras var darboties tikai zaļajā režīmā, bet par tā sekām valdībai nebūs jāmaksā atbalsti.

“Valdība vēlreiz kāpj uz tiem pašiem grābekļiem. Tikai šoreiz tā iet tālāk un paredz juridiski korektu mehānismu, lai tai nav jāizmaksā atbalsta mehānismi nozarēm, kuras zaudēs klientus. Nav jābūt orākulam, lai paredzētu tālāku ķēdes reakciju – apgrozījuma kritumi uzņēmumiem, kas saistīti ar pirkumiem klātienē, maksātnespējas, optimizācijas un cilvēku emigrācija no valsts, kurai vairs netic. Mēs jau šobrīd redzam, ar kādām sekām saskaras nozares pēc valdības lēmumiem šķirot vakcinētos un nevakcinētos un noteikt kā normu nevakcinēto atstādināšanu un atlaišanu no darba vietām.

Pēc pirmo lēmumu viļņa darbu zaudēja ap 60 tūkstošiem cilvēku. Nosakot vakcinācijas sertifikāta beigu termiņu, jau februārī ap 350 tūkstošiem tas beigsies.

Mēs redzam, ka uz doto brīdi ar revakcināciju neveicas, un tikai puse to ir veikusi. Tas nozīmēs, ka palielināsies slodze uz tautsaimniecību un pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuriem mazināsies dzīves kvalitāte, jo šie cilvēki būs ierobežoti pakalpojumu saņemšanā. No otras puses nozares – cietīs arī uzņēmējdarbība, jo tā nedrīkstēs nodrošināt pakalpojumu saņemšanu šiem cilvēkiem,” norāda partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens.

Partijas līdzpriekšsēdētājs norāda, ka nav saprotams, kāpēc izveidojusies tik liela plaisa starp Latvijas un kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas valdību lēmumiem – to, ko nevar darīt Latvijā, var darīt Lietuvā un Igaunijā. Mūsu kaimiņvalstis daudz mērķtiecīgāk strādā, lai nepasliktinātu cilvēku dzīves kvalitāti un pēc iespējas vairāk ļautu uzņēmējdarbībai “elpot”. Savukārt Latvija ar saviem lēmumiem ir veicinājusi, ka nozares cīnās par izdzīvošanu, kā spilgtu piemēru minot tirdzniecības centrus, kas mainījuši telpu plānojumu, lai varētu strādāt sarkanajā režīmā.

“Nozares un to pārstāvošās asociācijas jau vairākkārtīgi ir norādījušas uz valdības lēmumu ietekmi uz privātā biznesa spējām pilnvērtīgi darboties šajos apstākļos. Zems klientu pieplūdums un apgrozījuma vēl lielāks kritums, valsts atbalsta trūkums, zaudējumi – tas iemācījis uzņēmumiem kļūt gudrākiem šajā situācijā un nepaļauties uz valsti.

Piemēram, veselas nozares izdzīvošanas vārdā bijušas spiestas aiziet ēnu sektorā vai meklēt unikālus risinājumus, kā apiet ierobežojumus. Kāpēc līdzīgos epidemioloģiskos apstākļos Lietuvā un Igaunijā pie galdiem kafejnīcās var sēdēt neierobežots cilvēkus skaits, bet Latvijā ir uzlikti ierobežojumi. Arī finanšu ministrs ir atzinis, ka Latvijā ir vieni no stingrākajiem ierobežojumiem un aicinājis tos pārskatīt uzņēmumiem, kuri pandēmijas dēļ nevar vai ir ierobežoti strādāt, tos pielīdzinot Eiropas valstu vidējai praksei,” atzīst Sandis Ģirģens.

Viņš aicina valdību pieņemt atbildīgi lēmumus, lai nabadzības faktoru ietekmē nepieaugtu noziedzības riski valstī.

Teksts: partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Sandis Ģirģens

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ReKurZeme.lv komanda.