Liepājā būs skatāma ekspresizstāde “Burbuļsakta – Dižā sakta”

No 23. aprīļa Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā Kūrmājas pr.16/18 būs skatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde “Burbuļsakta – Dižā sakta”, kas atspoguļo villaiņu saktu pielietojumu Kurzemē.

Burbuļsaktas bija viena no greznākajām sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads. Izstādē apskatāmas Kurzemes lielās burbuļsaktas jeb dižās saktas, kas ir neatņemama tautas tērpa sastāvdaļa un kalpo gan kā bagātīga rota, gan praktiski satur kopā villaini vai plecu segu, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas muzeja Kurzemes tautas tērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova.
 
Burbuļsaktu loku rotā puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas. Burbuļi var būt gludi, graudaini un aveņu ogas atgādinoši, rotāti ar ziedveida vai citu ornamentu.

Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Bagātajām saimniekmeitām bija pat trīs “saktu čupas”.

Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Jaunākos laikos izmantoja lētāku metālu – melhioru, kas ir vara un niķeļa sakausējums. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.

Savukārt suitu sievas ar lepnumu savas villaines sasprauda ar saktām, kurām ir savi nosaukumi Dižās saktas jeb Trīsrindenes, gan divrindenes un vienrindenes, kas rotātas ar sarkanām actiņām. Senākos laikos krekla saktas ar sarkanajiem akmeņiem lietojuši arī vīrieši.

Izstāde Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā būs apskatāma sākot no 22.aprīļa līdz 22. maija, muzeja darba laikā. Ieeja izstādē – bez maksas.